Lapas

2011. gada 4. decembris

Citādāki Adventes vainagi

Laikam jau nepiederu pie tām saimniecēm, kas visu dara laikus. Vienmēr šķiet - vēl ir laiks, vēl ir laiks..., līdz attopos, ka laiks beidzās... vakar. Tā arī ar Ziemassvētkeim. Domāt un plānot gan dāvanas, gan svētku vakaru sāku jau it kā laikus, bet pati darīšana kaut kā atliekas un atliekas. Piemēram, to, ka šogad man būs adīts Adventes vainags, izdomāju jau pirms gada. Bet uztapis tas ir tikai tagad, kad otrā Adventes svētdiena jau klāt. Labi vēl, ka nenovilku līdz Ziemassvētku vakaram :)

2011. gada 20. novembris

Cepure. Zilā. Sāniski adītā

Jauna. Silta. Zila :) Adāma savādāk, nekā ierasts, bet adās vienkārši un raiti. Vispār jau, ja godīgi, nav tāda, kādai vajadzēja būt. Jo bija jāsanāk beretei :) Bet man laikam dzija bija rupjāka (PRJAŽA IZ TROICKA - "MOROZKO", 200m/100g, 100% vilna, adāmadatas nr. 3,5) nekā oriģinālam, un ieteikto 11  - 12 atkārtojamo joslu vietā manas galvas apkārtmēram pietika ar septiņiem atkārtojumiem. Līdz ar to mana cepure nesanāca tik kupla kā berete. Un ja ne draudzenes darinatā puķe, kas tai piešķir sievišķīgu eleganci, tad tā izskatītos pēc prastas ļobenes.

2011. gada 23. oktobris

Lai mazajām peciņām nesalst

Rudens klāt un teju katru dienu rokdarbu blogos, kuriem sekoju, parādās aizvien jauni un jauni ieraksti par jaunradītiem zeķu/mukluku/čību pāriem. Arī manai Bebuliņai tapušas jaunas, siltas zeķītes.



Pašas zeķītes vienkāršas un praktiskas - tā kā nu jau Linniņa, turoties pie mēbelēm, pārvietojas uz divām kājām, tad izvēlējos tumšu dziju, nevis baltu, dzeltenu vai rozā. Bet, lai nebūtu garlaicīgas, tad izšuvu uz tām vasaru - saulīti, odziņas un veldzējoša lietus mākonīti (tas nebūt nav pelēkais, drūmais rudens mākulis).



2011. gada 30. maijs

Knupja krellīte

Jau sen kņudēja doma par tamborētu knupja krellīti Bebuliņai. Un nu beidzot ideja sagaidīja savu realizāciju :) Man pašai rezultāts ļoti patīk. Linnai arī. It īpaši tās bumbas, nu tik "garšīgas" :D Kamēr vēl nav zobu, neuztraucos, ka krellīte galvenokārt dzīvojas pa Bebuliņas muti, jo savērta uz neilona diega un tik viegli nenotrūks. Bet, kad parādīsies pirmie baltie asumiņi, tad gan būs jauzmanās. Arī tētis manu darinājumu atzina par glītu esam, bet Ancīte paziņoja, ka arī grib tādas krellītes.


2011. gada 27. maijs

Citronu kēksiņi

Smaržīgi, garšīgi, vienkārši un ātri pagatavojami :)))



Izejvielas:
pusglāze piens,
200 g milti,
100 g sviests,
100 g cukurs,
1 ola,
1 deserta karote cepamais pulveris,
puscitrons.

Pagatavošana:
1. Sviestu ar cukuru saputo.
2. Pieliek olas dzeltenumu, saputo.
3. Iemaisa ar cepamo pulveri sajauktus miltus.
4. Pielej siltu pienu, izmaisa.
5. Pierīvē puscitrona miziņu, piespiež tā sulu, izmaisa.
6. Iecilā stingrās putās saputotu olas baltumu.
7. Pilda formiņās, cep 200-220 grādos aptuveni pusstundu.

No šī mīklas daudzuma sanāk 12 gab. Kēksiņiem ir patīkami skābena citronu garša. Bet! šie nebūs pa prātam slapjo kūku cienītājiem ;)

Jaciņa Bebuliņai

Kā jau lielākajai daļai bērnu (ja ne visiem), kam ir vecāks brālis vai māsa, arī manai Linniņai nākas valkāt māsas drēbes. Šajā sakarā man vienmēr nāk prātā Brālīša skumjais jautājums: "Kad es izaugšu, man būs jāprec arī viņa vecā sieva?" Tāpēc, lai mazā meitiņa netiktu galīgi apdalīta, tomēr laiku pa laikam kaut ko iegādājos vai uzdarinu īpaši viņai. Piemēram, šo dzīvespriecīgi krāsaino jaciņu.
Meģināšu ātri, īsi un saprotami izstāstīt tapšanas gaitu, varbūt kādai noder :)
Tātad: Man bija piecu krāsu ficītes pa 50 g, kopā 250 g. Zināju, ka pietiks un paliks pāri, tāpēc īpaša  plānošana krāsu laukumu proporcijām nebija nepieciešama. Galīgi gludu adīt negribēju, jo tas būtu garlaicīgi, bet arī nekāds sarežģītais musturs nebija vajadzīgs, jo krāsas runā pašas par sevi. Tāpēc rakstiņš ļoti vienkāršs: 1. - 6. kārta *10 labiski, 1 kreiliski, 2 labiski krustoti, 1 kreiliski*, 7. un 8. kārta labiski gan turp, gan atpakaļ, 9. - 14. kārta 3 labiski, 1 kreiliski, 2 labiski krustoti, 1 kreiliski,  7 labiski*, 15. un 16. kārta labiski gan turp, gan atpakaļ. Krāsu sadalījums: 7., 8., 15. un 16. kārtas ada baltas, pārējās krāsas secīgi pa joslām maina. Adot jakas detaļas raksts, protams, jāieriktē tā, lai ir simetriski :)
Mugurpuse
Uzmet 72 valdz. un ada valnīti *1 kreiliski, 2 labiski krustoti* 16 kārtas, pēdējā kārtā vienmērīgi pieaudzējot 14 valdz. Kopējais valdziņu skaits = 86. Turpina adīt pēc raksta. Kad noadītas 64 kārtas, veido rokriņķus, katrā otrajā kārtā noraucot 2x2 un 1x1 valdz. Valdziņu skaits = 76. Turpina adīt, līdz noadītas 122 kārtas no valnīša. Vienlaicīgi norauc pleca līnijai 3x7 valdz., un kakla izgriezumam no viduslīnijas uz katru pusi 1x7 un 1x10 valdz. Visi valdziņi noraukti.
Priekšpuse
Katrai priekšpuses detaļai uzmet 42 valdz. Ada valnīti 16 kārtas, pēdējā kartā vienmērīgi pieaudzējot 2 valdz. Kopējais valdziņu skaits = 44. Ada tieši tāpat kā mugurpusi. Vienīgā atšķirība ir kakla izgriezumā. To sāk veidot, kad izadītas 110 kārtas no valnīša. Norauc katrā otrajā kārtā 1x5, 2x3, 1x2 un 5x1 valdz.
Piedurknes
Uzmet 54 valdz. Valnītis 16 kārtas. Turpina adīt pēc raksta, katrā 4. kārtā pieaudzējot abās malās pa 1 valdz. Ada 64 kārtas. Kopējais valdziņu skaits = 84. Turpmāk abās malās katrā 2. kārtā norauc 2x4, 2x3, 2x2, 2x1, 2x2, 2x3, 1x4 un 1x8. Visi valdziņi noraukti.
Sašuj plecu un sānu vīles, iešuj piedurknes.
Aizdare
Gar priekšpuses labās puses aizdares līniju uzlasa valdziņus. Noada dažas kārtas turp-atpakaļ labiski. Tad veido pogcaurumus: ik pēc 10-12 valdziņiem *2 labiski saadīti, apmetums*. Un atkal dažas kārtas tikai labiski. Norauc. Tāpat uzlasa valdziņus priekšpuses kreisajai pusei, noada vairākas kārtas tikai labiski, apmēram  2 cm platumā. Norauc.  Piešuj podziņas.
Apkaklīte
Visapkārt kakla izgriezuma līnijai uzlasa valdziņus un ada valnīša rakstā *1 kreiliski, 2 labiski krustoti* 10 kārtas. Norauc.
Jaciņa gatava. Re, cik Bebuliņa omulīga :)

2011. gada 23. maijs

Buberts ar zemeņu mērcīti

Vienudien man vīrs prasa - vai tu māki uztaisīt bubertu? Nē, nemāku. Nekad neesmu taisījusi, jo saldos ēdienus neēdu jau kopš bērnības. Visi tie ķīseļi un uzpūteņi man vienmēr likušies pārāk glumi un staipīgi, vēēē... Starp citu, viņš arī nav nekāds saldo ēdienu cienītājs, tāpēc interese par bubertu mani nedaudz izbrīnīja. Bet nu labi, var jau pamēģināt :) Recepti atradu šeit. Paldies, Ilzīt! Sanāca patiešām daudz un garšīgi. Atlaidināju un sablenderēju vēl pēdējās saldētās zemenes, un ķīseļa vietā mums bija zemeņu mērcīte. Man atkal nācās sakrustot pirkstus aiz muguras un "pa kluso" notiesāt vienu porciju :) Tomēr paši nespējām visu pievārēt, tāpēc pusi atdevām opim - kārumniekam.

2011. gada 17. maijs

2011. gada 15. maijs

Tētis cep pīrādziņus!!!

Nu labi, labi, ne gluži pīrādziņus - cīsiņus mīklā. It kā jau nekas sarežģīts - gatava kārtainā mīkla plus cīsiņi. Bet arī tas ir o-ho-ho-ho-hooo!!! Vispār jau viņš pa virtuvi mēdz pašiverēt šad un tad, turklāt viņa pavārmāksla neaprobežojas kā vairākumam vīriešu - ar ceptām olām. Īpaši labs ir viņa gulašiņš un pupiņu zupa. Bet konditorijas lauciņā mūsu ģimenes galva līdz šim nebija mēģinājis iebraukt. Taču jāatzīst, ka viņš darbojās tik veikli, it kā darītu to vismaz trešo, nevis tikai pirmo reizi.

2011. gada 11. maijs

Linnas pusgada kēksiņi

Ārprāc, cik neticami ātri skrien laiks! Manai mazajai Linniņai šodien pusgads!!! Aktuāls jautājums: Kādā kūkā spraudīsim nu jau sešas svecītes?
Man gribējās kaut ko nebijušu. jo ierastās biskvīta kūkas, kēksi,  speķa pīrāgi un cepumu tortes apnikušas. Ideju par sāļo torti tētis noraidīja. Savukārt es neatbalstīju viņa ideju par vēja kūkām, nebija noskaņojuma ķēpāties ar plaucēto mīklu.
Tāpēc paldies mammas rokām, kas aizveda mani uz gadalaiku skicēm pēc Linnas sešu mēnešu jubilejas kēksiņiem :) Sanāca dievīgi labi (pretēji tam, kā ņēmos ap māmiņdienas lielo kēksu, par to arī kaut kad pastāstīšu). Droši vien tāpēc, ka mazos kēksiņus cepu pirmo reizi - iesācēja veiksme :)

2011. gada 5. maijs

Pirmie soļi dekupāžā

Jau sen gribēju iemācīties dekupēt. Pamēģināt. Sākumā bija doma apmeklēt kādus kursus, bet tad paziņa, draudzenes draudzene, pārliecināja, ka tas neesot nekas tik sarežģīts, lai par to izdotu naudu. Vispirms lai pamēģinot mājās. Aptuveni teorētiski man tas process bija skaidrs un nauda jau ar' kokos neaug, tāpēc nolēmu provēt pašas spēkiem. Otas mājās bija (aizņēmos no meitas :) ), palūdzu vīram sagādāt smuku koka dēlīti, vēl tik atlika iepirkt līmi, laku un piemērotas salvetes. Drīzumā jādodas pie draudzenes uz sālsmaizes ballīti lauku mājās, un apdekupēts virtuves paliktnis mazai dāvaniņai būs īsti reizē!

Guļamistaba leļļu puikam

Jā, tētis atkal labi pastrādājis, kā rezultātā leļļu puika Žanis ticis pie jaunām guļamistabas mēbelēm :) 


2011. gada 30. aprīlis

Vereklītis

Jau kādu laiciņu kā uzdarināts, likts lietā un pierādījis savu lietderību, nu beidzot safotografēts un gatavs atrādīties plašākai publikai - 

VEREKLĪTIS, VĒRTENĪTIS, VERINIEKS - kā lai to nosauc?


2011. gada 21. aprīlis

Filca zaķīši - olu turētāji

Raibraibas papīra olas

Vakar ar meitiņu čakli pastrādājām - "sakrāsojām" divas milzu olas, un sadarinājām filca zaķīšus, kuros svētdien sasēdināsim olas. Tā kā garajās Lieldienu brīvdienās plānots apciemot abas omes, tad sagatavojām katrai dāvaniņu - krāsainu, aplicētu papīra olu. Izmantojām krāsaino kartonu, no kura es izgriezu olu, un aplikāciju papīru, no kura savukārt - rotājumus. Cālīši bija obligāta prasība no cienījamās mākslinieces puses :) Meitas ziņā bija līmēšanas/greznošanas darbi. Olas apzināti griezu lielas (A4) un arī rotājumus ne pārāk smalkus, lai mazajiem pirkstiņiem vieglāk darboties. Te nu rezultāts. Manuprāt, pavisam neslikts. Šur tur līme nav trāpījusi un šis tas "atkarājas", bet to tā arī atstāšu kā pierādījumu tam, ka tas patiešām ir Ancītes rociņām gatavots.


2011. gada 9. aprīlis

Auto ar grabuli vēderā

Manas māsīcas dēliņam Lukam šodien apaļa jubileja - 3 mēnesīši! Iespējams, ka viņam jau ir savs auto, iespējams - šis būs viņa pirmais. Nezinu gan, kad dāvaniņa nokļūs pie īpašnieka, jeb pareizāk sakot, īpašnieks pie dāvaniņas, jo mazais čempions dzīvo tālajā Maķedonijā, un tas nedaudz sarežģī dāvanas nodošanas procesu.

2011. gada 25. marts

Tamborēta somiņa mazai dāmiņai

Patiesībā jau sākumā bija doma par somu sev. Ņēmu diezgan rupju kokvilnas dziju (man vismaz tā likās), kas tamborējama vismaz ar 3. numura tamboradatu. Nu, katrā ziņā tas nebija galdsedziņu vai apkaklīšu tamborējamais diegs :) Sāku tamborēt pēc šīs shēmas. Kad tamborējums jau tuvojās pusei, sapratu, ka nekas lielāks par kosmētikas somiņu tur nesanāks :( Bet tā kā šis ir mans pirmais mēģinājums tamborēt somu, tad tā uzreiz izārdīt bija žēl, pie tam - ātrāk gribējās redzēt gala rezultātu. Manuprāt, somiņa ir dikti piemīlīga, vai ne? Ja vien tā būtu pāris reizes lielāka... (šīs izmēri ir apm. 22x14 cm)

2011. gada 21. marts

Dāvanām - jautri sienas pulksteņi

Šad tad dzīvē gadās situācijas, kad nepieciešama dāvana, bet veikalu piedāvājums neapmierina vai arī gribas iepriecināt gaviļnieku ar kaut ko ļoti, ļoti īpašu, personisku. Un kas gan var būt labāks par pašu rokām darinātu dāvaniņu? Jāiedarbina tik sava iztēle un jāliek lietā lietišķās prasmes! Tēta pēdējais veikums - divi jautri pulksteņi!

Dāvana Lindai

... i brjuki prevraščajutsa...... *

Jau kopš pirmās meitiņas gaidību laika ikreiz, veicot lielo tīrīšanu drēbju skapī, pie sevis nodomāju, ka būtu nepieciešams vēl viens skapis apģērbiem, kuri kļuvuši par mazu, šauru vai kādu citu iemeslu dēļ netiek vilkti, bet visādi citādi ir vēl tīri normāli - nav ne novalkāti, ne sabojāti. Izmest vai atdot citiem žēl - tos taču var pāršūt un meitiņas tiktu pie jaunām štātēm. Līdz šim to biju atlikusi un atlikusi uz brīdi, kad iegādāšos šujmašīnu. Bet sapnis par šujmašīnu ir ievilcies jau trīs gadu garumā un, šķiet, tik drīz arī nepiepildīsies. Tāpēc pirmajai reizei izvēlējos šūšanai ar rokām visvienkāršāko variantu - svārciņus ar gumiju. Izvilku no skapja pārvērtībām nolemtās bikses un pāris vakaru laikā manas bikses pārtapa svārciņos meitai.

tādas bija bikses sākumā

2011. gada 17. marts

Zaļais brīnums nepievīla!

Šodien beidzot liku pie darba savu jauno zaļo brīnumu.


Un ziniet - esmu ļoti, ĻOTI apmierināta. Manas mazās peciņas drēbītes ir tīras un mīkstas bez pulvera un mīkstinātāja! Un smaržo tā, kā smaržoja māja veļas dienās manā bērnībā, kad vēl nebija arielu, taidu un lenoru, - pēc svaiguma. Nevis pēc "alpu kalniem", "mandeļu piena" vai "jūras brīzes", bet pēc īsta, vēsa svaiguma. Ja vēl varētu ārā saulītē un vējā izžāvēt, tad būtu uhhh... Turpmāk bebulītes drēbītes mazgāšu tikai ar bumbu. Protams, arī citu veļu. Starp citu, ar zināmām šaubām veļas mašīnā iemetu arī lielās meitas sastaigātās zeķubikses, un arī tām pēdiņas tīras kā jaunām. Un gar mērces pannu apsmērētā cepurīte arī balta kā sniegs.
Lūk, dažas bildītes "pirms" un "pēc"

2011. gada 14. marts

Zaļais brīnums

Atzīšos uzreiz - laikam jau neesmu zaļi domājošs cilvēks un zaļo dzīvesveidu nepiekopju (bet arī nenoliedzu!) Esmu skeptiska un neticu savai mazā, svarīgā zobratiņa lomai milzīgajā apkārtējās vides mehānismā. Atkritumus nešķiroju, eko veikalos neiepērkos, nelietoju eko pamperus bērniem, nesaku "nē" lielveikalu polietilēna maisiņiem, mājās izmantoju sadzīves ķīmiju un arī uz maniem sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļiem nav uzrakstu "eko" vai "bio".
Kaut gan!!!......

2011. gada 11. marts

Mana variācija Ritas tantes kūkai

Šodien manai jaunākajai meitiņai 4 mēneši!!! :) Pirmajā dzīves gadā atzīmējam katru mēnesi ar kādu kārumu un atbilstošu skaitu svecīšu tajā. Tāpēc arī šodien cepu kūku.



Agrā jaunībā, kad vēl mācījos vidusskolā, man obligāti brīvprātīgā kārtā (un otrādāk) pavasaros, vasarās un rudeņos bija jāpiedalās lauku darbos. Rudens talku mielasta neiztrūkstoša sastāvdaļa bija kartupeļu pankūkas, kāpostu - ābolu salāti un desertā - Ritas tantes fantastiskā, nenormāli garšīgā ābolkūka. Atceros, kā es, septiņpadsmitgadīga jaunkundze, kā tāds bērns lavījos pie skapīša, kur kūka pēc cepeškrāsns karstuma atpūtās un gaidīja savu kārtu tikt celtai galdā. Pavēru skapīša durtiņas un no turienes plūda TĀĀĀda smarža... ka es nespēju turēties pretī kārdinājumam apskrubināt kūkas maliņas. Nekad mūžā ne pirms, ne pēc tam neko tik garšīgu neesmu baudījusi.

2011. gada 10. marts

Mazi, mīksti dūrainīši

Laiciņš ārā kļuvis mīlīgi silts un arī mana bebulīte jau paaugusies tik liela, ka rociņas vairs nav jāslēpj kombinezona piedurkņu iekšpusē, bet var ievilkt līdz galam, ka plaukstiņas lien ārā. Tāpēc ķēros pie adatām un divos vakaros tapa, manuprāt, gana glīti cimdiņi.


2011. gada 1. marts

Silti zeķzābaciņi bēbītim

Kā teicis kāds gudrs cilvēks - kājām vienmēr jābūt siltām. Piebildīšu - it īpaši maziem bērniem. Tāpēc noadīju savai meitiņai siltas zeķītes. Vai varbūt zābaciņus? Zeķzābaciņus!


2011. gada 24. februāris

Sedziņa mazai princesītei

Sedziņas izmēri ir 75x82 cm. Tai bija nepieciešami 250 g dzijas (150 g baltas, 50 g gaiši rozā un 50 g tumši rozā). Būtībā tā veidota no sešām kopā sašūtām šallēm, lai gan izskatās, ka sastāv no kvadrātiņiem.

 

2011. gada 23. februāris

Pirmās sandalītes manai mazulītei

Tuvojoties manas jaunākās meitiņas 3 mēnešu jubilejai, nolēmu sarūpēt viņai dāvaniņu - tamborētas sandalītes. Izdomāju, apmēram kādas vēlos, sameklēju dziju (ne pārāk smalku, bet tādu, lai tamborējums būtu mīksts, bet tai pat laikā pietiekami stingrs). Ņēmu 3. numura tamboradatu un - aidā! Tā kā modelis ir manis pašas izdomāts, nevis noskatīts tīmeklī, tad iesākumā darbiņu pāris reizes nācās izārdīt, līdz uzķēru īsto stabiņu skaitu un tamborēšanas tehniku. Rezultāts man ļoti patīk. Linnai arī :) Ja arī Tev patīk un gribi tādas uzcakināt, lasi tālāk!



2011. gada 16. februāris

kur tie citi, tur es ar ;)


Latvijā blogošana kļuvusi par modes lietu. Tad nu arī es nolēmu pamēģināt :) Savā blogā rādīšu savus rokdarbus.



Kopā adīsim un tamborēsim :) Nesen izmēģināju sauso filcēšanu. Pagaidām gan protu savelt tikai bumbiņas, bet tas ir sākums skaistām rotām. Ļoti gribu iemācīties dekupēt, lai senām lietām piešķirtu jaunu elpu vai bezpersoniskus niekus padarītu īpašus.
Tākā esmu divu meitiņu mamma, būs arī leļļu modes.
Bet no tēta puses - mēbeles un citi amatniecības "brīnumi".