Pirmie soļi dekupāžā

Jau sen gribēju iemācīties dekupēt. Pamēģināt. Sākumā bija doma apmeklēt kādus kursus, bet tad paziņa, draudzenes draudzene, pārliecināja, ka tas neesot nekas tik sarežģīts, lai par to izdotu naudu. Vispirms lai pamēģinot mājās. Aptuveni teorētiski man tas process bija skaidrs un nauda jau ar' kokos neaug, tāpēc nolēmu provēt pašas spēkiem. Otas mājās bija (aizņēmos no meitas :) ), palūdzu vīram sagādāt smuku koka dēlīti, vēl tik atlika iepirkt līmi, laku un piemērotas salvetes. Drīzumā jādodas pie draudzenes uz sālsmaizes ballīti lauku mājās, un apdekupēts virtuves paliktnis mazai dāvaniņai būs īsti reizē!

Vispirms pamēģināju uz cita dēlīša, lai saprastu, kā tas notiek. Cik daudz līmes jāņem, cik daudz jānoklāj, cik viegli/grūti klājas, ar kādu otiņu ērtāk to darīt, kā klājas laka u.t.t., un galu galā - kas tad tur beigās sanāk. Kad paraugs bija gatavs, ķēros klāt īstajam eksemplāram. Diemžēl procesu nesabildēju. Tik ļoti biju aizrāvusies ar darbošanos, ka piemirsās :)

Bet īsumā izstāstīšu, ko un kā es darīju. Tātad, kas vajadzīgs:

1. Dekupāžas līme un laka. Man bija atsevišķi, katra savā burciņā. Bet esot arī "divi vienā" variants. Cik saprotu, ka tad pietiekot tikai ar pielīmēšanu, atsevišķa lakošana nav nepieciešama. Vai varbūt - pēc pielīmēšanas pa virsu jānolaiž vēlreiz ar to pašu "divi vienā"? Godīgi saku - nezinu.

2. Ota. Es izmantoju divas: smalkāku līmēšanai, bet lielāku, biezāku - lakošanai.

3. Salvetes. Es izmantoju atbilstošas pavasarim un lauku mājai - garšaugi podiņos.

4. Šķēres. Salvetes zīmējuma izgriešanai. Es ziedoju savas manikīra šķērītes :)

Darba gaita:

Atdala salvetes kārtas. Dekupēšanai izmanto tikai to, uz kuras ir zīmējums. Ar šķērītēm izgriež izvēlētos zīmējuma elementus.

Ņem dekupējamo priekšmetu, manā gadījumā dēlīti,  un uz tā virsmas sāk līmēt izgrieztās detaļas. Ar vienu roku pietur, ar otru uzmanīgi klāj virsū līmi, tā lai tas izgrieztais gabaliņš viscaur izmirkst un vienmērīgi pielīp virsmai. Tā lēnā garā nesteidzoties salīmē visu, ko plānots salīmēt. Liek darbiņu malā un ļauj tam kārtīgi nožūt. Pēc tam ņem rupjāko otu un lako. Es nolakoju divas reizes, t.i., noklāju laku, nožāvēju un vēlreiz noklāju laku un nožāvēju. Šķiet, ka pietiek. Bet uz iepakojuma rakstīts, ka var klāt arī 3 un 4 reizes.

Rezultāts man patīk. Ar piebildi - priekš pirmās reizes. Nekad nav tik labi, lai nevarētu būt labāk, bet amats nu man ir rokā, āķis lūpā un idejas galvā - tagad tik uz priekšu!

 __________________________________________________________________________________________________

P.S. Pēkšņi ieskrēja galvā doma - bet vai šī laka ir karstumizturīga un vai vispār mans darinājums būs piemērots kā paliktnis karstiem traukiem? Uz burciņas par to nekas nav minēts, toties stāv rakstīts "gaismas un ūdens izturīga". Ahā, tātad mazgāt drīkst! Tad jau paliktņa vietā būs sanācis dēlītis ar divām funkcijām: no vienas (dekupētās) puses - dekoratīvs priekšmets, skaistumlietiņa virtuvei, no otras (nelakotās, dabiskās) puses - virtuves dēlītis. Forši!