Lapas

2012. gada 28. janvāris

Ome arī spēlējas ar lellēm

Lūk, kāds pārsteigums mūs sagaidīja, kad aizbraucām uz Siguldu pie omes!


Mana vecā, labā, mīļā lelle (neatceros vairs, kā viņu sauca... iespējams, ka Ligita - bērnībā šis vārdiņš man likās visskaistākais no visiem un tā nosaucu ne vienu vien savu lelli) saposusies jaunā omes cakinātā tērpā.
Kleitiņa ar baltām, greznām podziņām, zeķītes ar bumbuļiem, matos iepītas baltas bantes... Kolosāli!


Paldies, mammu!

2012. gada 12. janvāris

Hello Kitty. Mammas versija

Mana pirmā pašas rokām gatavotā rotaļlieta :)) 
Procesa gaitā vienubrīd jau likās, ka pirmais kucēns (t.i., kaķēns) būs jāslīcina (t.i., jāiznīcina). Nokāru degunu, ka leļļu meistars no mani nekāds, bet izmest bija žēl, tāpēc iebāzu neizdevušos kaķenīti tā dziļāk.  Kad pēc pāris dienām viņu, tādu puspabeigtu, izvilku no rokdarbu atvilktnes un aplūkoju ar "svaigu" aci, sapratu, ka nemaz tik traki nav. Eksāmens jau nav jāliek, turklāt Ancīte nepacietīgi gaidīja, kad beidzot manta būs gatava un varēs spēlēties. Meitu mātes sapratīs :)))
 Tapšanas gaita.
1. Vispirms sameklēju internetā Hello Kitty zīmējumu. Izdrukāju, kopējot palielināju, izgriezu.

2. Ņēmu vienu savu laiku nokalpojušu baltu trikotāžas krekliņu un pārzīmēju Kitijas kontūru uz tā . Izgriezu, pa perimetru sašuvu, atstājot mazu spraudziņu, pa kuru sapildīju sinteponu, pēc tam aizšuvu arī to.
3. Nošuvu rociņu un kājiņu vietas.
4. Sameklēju pogas acīm un deguntiņam. Piešuvu.
5. Ar melnu dziju uzšuvu ūsas.
6. Ņēmu vēl vienu savu laiku nokalpojušu T-kreklu, šoreiz sarkanu - bantītei. Izveidoju bantīti, piepildīju ar sinteponu, piešuvu pie kaķenītes galviņas.
7. Tā kā Kitijas kakls bija sanācis tik resns, it kā viņa būtu slima ar "cūciņu", tad to mazliet savilku, apliekot krelles.

Hello Kitty. Tēta versija.

Tapis Ziemassvētku vecīša dāvanu maisam. Laimīgā saņēmēja un jaunā īpašniece - Ance :)))

2012. gada 8. janvāris

Dekupēts WC paliktnītis

Pēdējā laikā vecākajai meitiņai aizvien biežāk rodas interese par dabisko vajadzību nokārtošanu lielajā podā :) Šim nolūkam iegādājāmies pavisam vienkāršu paliktnīti, ko palikt zem lielā poda "brilles", lai sēdēšana ērtāka un mazais dupsītis neieveļas iekšā. Tā kā paliktnis bija vienmuļā pelēkbaltā krāsā, tad nolēmu tam piešķirt nedaudz individualitātes un apdekupēt ar Vinija Pūka un viņa draugu attēliem. Sameklēju salvetes un ķēros pie darba. Darīju visu tāpat kā dekupējot dēlīti, arī līmi un laku izmantoju to pašu.
Ņemot vērā, ka iepriekš apdekupēju koka virsmu, bet šoreiz - plastmasas, varu teikt, ka koka virsmas rezultāts ir glītāks. Uz plastmasas arī pēc nolakošanas var redzēt lieko līmi kas iet pāri salvetes aplikācijas maliņai, to var sajust arī ar tausti, bet delītis ir vienmērīgi gluds. Acīmredzot, strādājot ar plastmasas virsmu, jādarbojas īpaši rūpīgi :)
Jāatzīt, ka nedaudz aizrāvos un, manuprāt, rezultātā ir par daudz raibuma. Bet kas padarīts - padarīts.

2012. gada 1. janvāris

Čīb-zeķ-zābaki

Silta dāvana draudzenei :) Līdz pēdai adīti pēc bēbīšu zābaciņu principa. Tad noraukti. Pēdiņa izgriezta no filca un piešūta gatavam čīb-zeķ-zābaciņam.
Jautāsiet, vai neslīd? Nē, neslīd, pati iemēģināju :) Vismaz pa lamināta grīdu nē. Varbūt, ja mēģinātu valsēt pa labi vaskotu parketu, tad...