Manas māsīcas dēliņam Lukam šodien apaļa jubileja - 3 mēnesīši! Iespējams, ka viņam jau ir savs auto, iespējams - šis būs viņa pirmais. Nezinu gan, kad dāvaniņa nokļūs pie īpašnieka, jeb pareizāk sakot, īpašnieks pie dāvaniņas, jo mazais čempions dzīvo tālajā Maķedonijā, un tas nedaudz sarežģī dāvanas nodošanas procesu.
Patiesības labad jāteic, ka mašīnu sāku darināt, kad gaidīju savu otro bērniņu. Ar domu - ja būs dēliņš, tad sagaidīšu viņu jau ar auto.Tad vēl nezināju, kāda dzimuma mazulis man gaidāms, bet kad uzzināju, ka meita - adīklis pavisam nemanot ieslīdēja grozā un nozuda starp dzijas kamoliem :) Tobrīd nebija pat nojausmas par to, ka mammas puncī savu ceļu uz lielo pasauli sācis arī Luka. Bet nekas jau dzīvē nenotiek tāpat vien, vai ne? ;) Kā saka "ja būs aitas, būs arī cirpēji", jeb mūsu gadījumā "ja būs auto, būs arī braucējs" :) Kad puikiņš piedzima, atlika iesākto auto pabeigt, un te nu tas ir :)
kāds feins džimbulīts:)
AtbildētDzēstUn meitenēm jau tie autiņi ar dikti patīk - manai meitiņai nav lielāka prieka, kā brāļa autoparkā parakņāties :D
kāds mīļš mašīnītis :))) Tik jauks, ka gribas samīļot :)
AtbildētDzēst