Lapas

2012. gada 30. jūlijs

ĻOOOTI JAUKA DIENIŅA

Tā kā Ances vārda dienas svinības ar ballīti un draugiem šogad dažādu iemeslu dēļ izpalika, tad nolēmām šo dienu "pārcelt" uz sestdienu un sarīkot nelielu ģimenes izbraucienu ārpus Rīgas.
Pirmais pieturas punkts - Sigulda, Tarzāna parks (jeb man kā siguldietei vienkārši Pilsētas trase), nobrauciens ar rodeli. Šoreiz tikai vienu reizi, jo priekšā vēl ceļš, pie tam Siguldā esam bieži un gandrīz katru reizi "aizskrienam" arī līdz rodeļiem :)
Ieriķi. Ieriķu dzirnavas.Izkāpjot no mašīnas, pie kafejnīcas mūs sveicināja Kurmja kungs, laipni aicinādams iekšā. Tomēr mēs nolēmām, vispirms izstaigāt dabas taku un pēc tam ieturēt pusdienas.


Dabas taka. Pasakaini skaista un ļoti piemērota pastaigai ar maziem bērniem. Nav gara, tātad nepaspēj bērniem apnikt. Pusceļā ir arī šupoles un soli ar galdiem, kur atpūtināt kājas un ieturēt līdzpaņemto maltīti. Taka vijas gar un pār upīti, kas rada patīkamu vēsumu. Dabas skaistums papildināts ar interesantām, no sūnām veidotām skulptūrām - zvēriem, putniem, rāpuļiem. Tāds relax, ka gribas izklāt deķīti zālē un turpat palikt :)

Paskat, cik viens jau tālu ticis! Tūlīt būs augšā!

Aija, arī Ieriķos mīt flamingi :)

Rūķīšiem pašiem savas mini dzirnaviņas

Milzu papagailis glābjas no svelmes

Siguldā skaitām pakāpienus, Ieriķos - ūdensvīrus :)

 Cēsis. Ja bērniem apsolītas strūklakas, vai tad kādam vairs interesē bērnu pilsētiņa? Muļķības! Uz strūklakām prom, tas nekas, ka tikai nupat pievārēts bronhīts! Laimīgi bērni = veseli bērni? ....


No ūdens, kā zināms, bērnus var izvilināt tikai ar viltību :)

Galamērķis - Rauna. Arī ļoti, ļoti skaista vieta. Bet šoreiz vien ātri paciemojāmies pie omes, pastaigas atstājot citai reizei. Mājupceļā dārza "revīzija" pie otras omes Siguldā. Un karaliskas vakariņas: jaunie kartupelīši ar gaileņu mērci un lapu salātiem. Vakarā gulētejot Ancīte svētlaimīgi nopūtās: "Šogan bija ļooti jauka dieniņa..."


2012. gada 23. jūlijs

Rotaļu mikrofons mazai māksliniecei

 Vienu dien Ance man paziņo: "Mammu, man vajag mikrofonu! Es gribu dziedāt!" :) Nopriecājos, vai cik forši, bērns iet manās pēdās - man taču arī bērnībā patika dziedāt ar mikrofonu. Vispopulārākais "mikrofons", protams, bija lecamaukla, bet to es pagaidām saviem bērniem nedodu drošības apsvērumu dēļ (Ancei patīk spēlēties tā, ka mazā māsa ir sunīts vai kāds cits dzīvnieks, un tad apsiet viņai kādu banti vai jostu ap kaklu un vadāt pa māju. Bail iedomāties, ar ko tas varētu beigties sliktākajā scenārijā... tāpēc pagaidām nē) Vēl man ļoti labi noderēja tukša bērnu šampūna "Krja-krja" pudele. Savukārt birste ar garo kātu kalpoja par mikrofonu ar statīvu. Bet vannā ejot (tāpēc ka atklāti šo "mikrofonu" izmantot nedrīkstēju), man bija viskrutākais, vismaz man tā šķita, mikrofons. Atcerieties, kādreiz bija tāds vīriešu odieris "Rīdzinieks" skaistā stikla pudelē? Nu lūk, šī pudele tad arī bija pats labākais mikrofons pasaulē :D Iekrampējos vannas istabā, piepūtu peldriņķi, uzmaucu uz vidukļa (tas bija mans skatuves tērps - balerīnas bruncīši), uz galvas saliku labi daudz vannas putu (frizūra!) Vanna, pats par sevi saprotams, bija skatuves vietā. "Mikrofons" rokās un dziedāju :D :D :D Kad koncerts bija beidzies, mammai par prieku varēju sākt nodarboties ar to, ar ko vannā jānodarbojas :)
Piedāvāju arī Ancei šādas tādas idejas, ko varētu izmantot par mikrofonu no jau esošajām mantām. Nē, viņai nevajag aizstājēju, viņai vajag īstu mikrofonu. -Kur lai es tev rauju īstu mikrofonu? -Tu vari man uztaisīt.
Ja tā padomā - cik tur tā darba? Koka sprungulītis + lielā čupačups iekšiņa (ko gan mēs darītu bez kinderolām un čupačupiem...) + pusstunda ar tamboradatu = mikrofons gatavs un bērns laimīgs. Un mamma priecīga!

2012. gada 22. jūlijs

Arī mums žurnālbeņķis

Ideju jau labu laiku atpakaļ noskatīju "Ievā" (vai "Ievas Mājā", varbūt). Nesen to atkal ieraudzīju "Mazajā ābolā". Tā kā arī man sakrājusies kaudze pēdējo gadu "Mans Mazais" žurnālu, kuri savu aktualitāti zaudējuši, tomēr izmest žēl, tad beidzot ideja sagaidīja savu realizāciju. Kopējais žurnālu augstums 15cm + spilventiņš, kas reciklēts, pāršujot Ances džinsa sarafānu, uz kura bija neizmazgājams traips. Savukārt spilventiņš pildīts ar savu laiku nokalpojuša spilvena sinteponu, kurš bija saplacinājies, bet to kārtīgi izplūkāju un "uzpufināju". Kopā  augstums varētu būt kādi 20cm. Nav daudz, bet ja ar laiku nāks klāt vēl kādi žurnāli, tad beņķīti mierīgi varēs paaugstināt, siksnas vienkārši pārsprādzējot par kādu caurumiņu uz priekšu.


Linnai beņķīša augstums tieši laikā


2012. gada 18. jūlijs

Sirds pilna

Kādreiz man ļoti patika karstas vasaras. Patika gozēties pludmalē, cepināt ādu saulē un veldzēties ezerā.
Bet!!!
Kopš pirmās grūtniecības laikiem ar katru gadu arvien mazāk mīlu (maigi sakot) karstumu. Lai gan vasara joprojām ir mans mīļākais gadalaiks. Ja kāds pie +22 saka, ka ir vēss, tad es saku - ideāli! Un vēl ideālāk būtu, ja Latvijā gaiss nekad nesasiltu augstāk par +24 grādiem.
Kad gaidīju savas meitiņas 2008. un 2010. gadā, iegadījās riktīgi karstas vasaras. Tā kā grūtniecības bija patiešām GRŪT-niecības un gaidību laikā saasinājas ginekoloģiska rakstura kaites, tad drīkstēju atrasties tikai horizontālā stāvoklī, labākajā gadījumā sēdus, bet nekādā gadījumā jebkādas fiziskas aktivitātes. Kur nu vēl atrašanās saulē! Atvēru visus  logus, iesēdos tieši caurvējā, un tikai tā varēju pārciest karstumu. Visvairāk mani tracināja frāze (kad kāds piezvanīja un pajautāja kā man klājas, uz ko atbildēju, ka grūti, jo karsti): "Šodien jau nav nemaz tik karsts!"
Šogad vasara nepavisam nav karsta. Gandrīz manā gaumē. Tikai par maz saules un par daudz slapjuma. Vienīgas karstās dienas mūs iegāza. Viss bija tik jauki. Atvaļinājums beidzot sācies, es ar bērniem laukos, saule, svaigs gaiss no rīta līdz vakaram, kad gaisam paliekot vesākam atveram logus, lai svaigums ienāk arī istabās........ Nu kāpēc es tai pēdējā, liktenīgajā naktī atstāju logu vaļā, tieši pie gultas! Nu, kāpēc, velns parāvis! Gribēju, kā labāk, bet sanāca pavisam nelāgi...
Tagad abas pelītes galīgi slimiņas.Ancītei bronhīts - jau kuro dienu mokās ar augstu temperatūru un jau kuro nakti klepo, līdz vemšanai. Raudot apķeras man ap kaklu: "Mammīt, es nevaru..." Trokšņi bronhos abās pusēs. Linniņai šausmīgas iesnas, traheolaringīts ar tendenci uz bronhītu, un vienā austiņā viegls otīts. Bērniem grūti, sāp. Šodien sākām lietot antibiotikas, ārsts sola uzlabošanas trešajā dienā. Bruņojos ar pacietību un ceru... Būs labi!