Lapas

2012. gada 26. jūnijs

LĪGO pa īsto

Šogad bijām nolēmuši līgot pa īsto - ar pašceptiem pīrāgiem, pašsietu sieru un citām pašu gatavotām ēdmaņām, ar milzīgu ugunskuru, dziesmām u.t.t.
Gatavojāmies arī pa īsto un rūpīgi. Tā teikt, katram bija savs mazāks vai lielāks pienākums kopējo svētku tapšanā:
Nu jau tā gandrīz vai tradīcija, ka mūsu tētis cep pīrāgus,

bez palīgiem neiztikt:)

 Agnesīte - siera meistars
un vienreizēji, neaprakstāmi garšīgās rabarber-biezpien-drumstalmaizes autore
(mazs stūrītis no plātsmaizes redzams augšējā foto ar mani pīrāggaļas griešanas procesā)


Pāris dienu iepriekš sataisījām arī rabarberu kvasu, ko ar gardu muti lakām jau svētku gatavošanās laikā. Nenofočēju. Bet reku recepte no 13.jūnija "Mūsmājām":



Par šašlikiem un rosoliem šoreiz nē. Lai gan, šķiet, arī tie jau sen ir neatņemama LĪGO pa īsto sastāvdaļa :)))

Kad pierimās lietus, Artūra tētis sacirta meijas un salika gan mājās, gan pirtiņā. Bet mēs bridām pļavā puķes plūkt un vainagus pīt. Re, kādas man smukas līgotājas :

Bijām kapitāli nodrošinājušies pret lietu - nojume uzslieta, gumijnieki kājās, vējjakas mugurā, cepures galvā un rezerves drēbes somā. Bet lietus padevās vējam, un pret vēju bijām bezspēcīgi. Pat prātā nebija ienācis ka te, gandrīz pašā Vidzemes viducī var pūst tādi vēji kā Kurzemē pie lielās jūras. Nojume sabruka, paši nosalām, milzīgais ugunskurs palika neiekurts (TĀDĀ vējā ugunskuru var kurt tikai klajā laukā un arī tas ir ne pārāk droši)... Godīgi sakot, mazliet jau deguns nokārās, bijām spiesti pārvākties pirtiņā, siltumā, kur jutāmies omulīgi, bet LĪGO pa īsto sajūta pačibēja, dziesmas nedziedājās, pat pīrāgi neēdās. Bērniem gan rotaļas ritēja pilnā sparā līdz pat pusnaktij

Jāņu rīts atausa saulains. Vējš bija rimies. Un beidzot varējām iekurt lielo Jāņu ugunskuru. Nekas jau nebija nokavēts - Jāņu dienā Jāņu ugunskurs, vai tad kaut kas ir nepareizi? Arī Jāņabērni nāca un gāja pamīšus visas dienas garumā. Secinājums viens - svētki bija tādi, kādiem, acīmredzot, tiem bija jābūt. Tā tam bija jābūt un nav ko skumt, ja kaut kas neizdodas, kā plānots :))

P.S. Īpašs paldies mana vīram par ļoti, ļoti garšīgo grillēto lasīti :))) Mmm, kā es gribētu tagad kādu gabaliņu...

Vai jūsu svētki izdevās, kā plānots?

2012. gada 19. jūnijs

Daudzstāvu autostāvvieta

Ārčijam iekrājies prāvs skaits mazo mašīnīšu. Nu, tik daudz, ka to lērumu vairs nebija iespējams savaldīt. Tāpēc mūsu tētim jau janvarī tika izteikts tāds kā mājiens, tāds kā lūgums uzdarināt rotaļu auto daudzstāvu stāvvietu. Artūros Artūrs beidzot pie tās tika! Kas ilgi nāk, tas labi nāk, vai ne?
Re, rezultāts tik labs, ka pat jaunkundzi ne atraut no mašīnām :D :D :D




Augšstāvs stiklots, lai var redzēt, kas apakšā notiekās

Jumta nav, tāpēc pie vajadzības augšējo stāvu var izmantot par helikoptera pacelšanās/nolaišanās platformu

Materiāls:
komatekss (stabi, grīda)
krāsains organiskais stikls (apmales)
organiskais stikls (augštāva grīda)

Ja Tu arī gribi tādu, zvani Sandim 29241558 vai raksti ancesmodes@inbox.lv


2012. gada 2. jūnijs

Šokolādes končas ar ķirsīti viducī

Šīs ir manas pirmās (un, cerams, ne pēdējās) paštaisītās konfektes. Jāatzīstas- konfekšu darināšana nekad nav mani vilinājusi. Vienmēr šķitis, ka tas ir smalks un ķēpīgs darbiņš, tāpēc nekad pat nebiju iedomājusies, ka kaut ko tādu varētu darīt. Bet tā kā dzimšanas dienā tiku pie silikona konfekšu formītes, tad jāizmēģina vien bija:)


Pirmajā reizē nolēmu iet vienkāršāko ceļu - izskausēt jau gatavu šokolādi un sapildīt formiņās. Izmantoju 1 tāfelīti balto un 1 tāfelīti piena šokolādi, ķiršus no omes kompota un sadrupinātus grauzdētus zemesriekstus.
Vispirms ūdens peldē izkausēju un līdz pusītei formītē iepildīju balto šokolādi. Darīju to ar tējkaroti un (ak, cik nehigiēniski! bet rokas pirms tam tika kārtīgi nomazgātas) nedaudz piepalīdzēju ar pirkstiem, jo, lai gan pievienoju sviestu, masa tik un tā bija diezgan stingra.


 Saliku ķiršus.


Izkausēju un līdz augšai piepildīju ar brūno šokolādi. Nezinu, vai tā ir pareizi, bet kausēšanas laikā gan baltajai, gan brūnajai šokolādei pievienoju nedaudz sviesta, lai masa ir šķidrāka un vieglāk pildāma.


Pārkaisīju ar riekstiem. Un uz 2 stundām ieliku ledusskapī.


Gala rezultāts. Vienkārši, bet skaisti un gardi.