Vakar vakarā, braucot tramvajā mājās no darba, aizdomājos par gaidāmo referendumu. Man ir bail... Man ir bail, ka mums atkal būs svarīgākas lietas, ko darīt 18.februārī, man ir bail, ka mēs atkal katrs savā čauliņā ierāvies domāsim "ko nu es, mana viena balss tāpat neko nemainīs". Man nav nekas nekas ne pret krieviem, ne krievu valodu, ne pret kādu citu nacionalitāti vai valodu. Bet es gribu dzīvot latviskā
Latvijā un gribu, lai mani bērni aug latviskā Latvijā.
Lai mani bērni aug Latvijā!!! Laikam jau mēs - tie, kas joprojām esam šeit, Latvijā - Tēvu zemē, nevis Īrijā, Anglijā, Vācijā vai sazin vēl kādā citā
Laimes saliņā, esam visīstākie šīs zemes patrioti. Kurš gan cits, ja ne mēs paši, pastāvēs par mūsu zemi un valodu? Tāpēc aiziesim un nobalsosim
PRET krievu valodu kā otru valsts valodu!
(Turpmākais teksts ir citāts no ķēdes vēstules, ko saņēmu "draugiem.lv")
Mēs aiziesim uz referendumu visi un nobalsosim par savu latviešu valodu, ievelkot krusta zīmi PRET otru valsts valodu. Mēs balsosim Rīgā, Liepājā, Londonā un Dublinā. Mēs balsosim paši, ņemsim līdzi uz iecirkņiem savus bērnus un mazbērnus – lai viņi redz, ka esam lepni par savu valodu, ka nosargāsim valodu, valsti, tautu un zemi arī mazmazbērniem un nākamajām paaudzēm.
Mēs sanāksim iecirkņos ar latviešu melodijām sirdī. Mēs taču atceramies "... viena saule, tas pats mēness, visiem viena mātes valodiņ...". Dziedāsim, jo tauta, kas dzied, – nemirst. Dziedāsim visi kopā iepriekšējā vakarā – lai mūsu nelabvēļi uzzina, cik liels un skanīgs ir latviešu koris. Sarkanbaltsarkano lentīti pie krūts nēsāsim visu februāri, brauksim ar mašīnām, kas rotātas Latvijas karodziņiem, visu nedēļu pirms referenduma liksim pie savām mājām valsts karogus.
21. februāris ir Pasaules Dzimtās valodas diena, bet nedēļa līdz šai dienai – Dzimtās valodas nedēļa. Tā kā mūsu politiķi ir lēmuši tieši šajā nedēļā piedalīties referendumā, tad darīsim to – mīlot un cienot savu valodu, rakstot un runājot labā un pareizā latviešu valodā.
Mums ir jaunieši, ar ko lepoties, tādi kā
Mārtiņš Pavasaris ar savu klipu un aicinājumu iet uz referendumu. Mēs ticam, ka mums būs daudz šādu jauniešu, kas rakstīs viens otram labas ziņas interneta vidē, telefona īsziņās, uzņems jaunus klipus un aicinājumus.
Latvieši kā maza tauta ir labi valodu pratēji. Gandrīz ikviens latvietis runā trīs vai četrās valodās, ko nevar teikt par lielo nāciju pārstāvjiem. Balsojot par latviešu valodu, mēs balsojam par mazas tautas valodas prasmēm, izglītību, zināšanām, pašcieņu. Mēs labprāt runājam krievu valodā, labprāt lasām šajā bagātajā valodā un mīlam jebkuru Latvijas pilsoni ar viņa dzimto valodu, bet prasām godu arī savai valodai. Mēs nevienam neesam uzmākušies ar padomiem un aizskāruši citu nāciju pašcieņu, bet nepieļausim arī svešu ļaužu diktātu. Tie, kas raisīja šo referendumu, bija tikai un vienīgi ļaunprāši, kas gribēja sanaidot Latvijas iedzīvotājus. Un viņiem referendumā atbildēsim, ceļot godā latviešu valodu, ceļot latviešu pašcieņu, pašlepnumu un tautas apziņu.
