Lapas

2016. gada 1. decembris

ADVENTES KALENDĀRS

Pirms nedaudz vairāk kā nedēļas mani uzrunāja žurnāliste no žurnāla "IR" ar piedāvājumu dalīties pieredzē, kā veidoju Adventes kalendāru bērniem. Atzinos, ka nekad tādu neesmu darinājusi. Vainagus, tos jā, katru gad' no jauna, bet kalendāru - nekad. Nu tad varbūt šogad esot vēlme pamēģināt? Solījos dienas laikā pasmelties idejas un iedvesmu internetā, apdomāties un dot atbildi. Galu galā pieņēmu šo izaicinājumu :) Tā kā laiks bija burtiski pāris dienas, tad izmantoju tikai to, kas atrodams mājās, bez liekas skraidīšanas pa veikaliem. iepriekšējo gadu dāvanu papīri, lentītes un drēbju pakaramais. Izmaksas - aptuveni 10 eiro par saldumiem un nieciņiem diviem (!) bērniem, tātad šo summu var dalīt uz 2 :))
Tapināšanas process ļoti vienkāršs.
1. No papīra saloka un salīmē paciņas.
2. Izgatavo 24 karodziņus, sanumurē no 1 līdz 24.
3. Paciņas piepilda ar kārumiem vai sīkiem, noderīgiem nieciņiem.
4. Aizloka augšmalu. Ja grib, aizlīmē. Es nelīmēju :)
5. Izdur caurumiņu paciņas augšmalā un karodziņā, caur kuru izvelk lentīti.
6. Piesien pie drēbju pakaramā. Jāteic, ka šī bija vispiņķerīgākā un laikietilpīgākā darba daļa :)



Lai bērniem prieks!
* * *

2016. gada 26. novembris

ADVENTES VAINAGS NO KASTAŅIEM




Pa ceļam uz Linnas dārziņu (bērnu dārziņu) ir kastaņu dārziņš - kādi trīs vai četri lieli kastaņu koki, kas pavasarī priecē mūs ar savām ziedu svecēm, bet rudenī - ar krītošo adataiņu paukšķiem. Jau kopš laika, kad vēl Ance gāja dārziņā, mums ir izveidojies ieradums (tradīcija, rituāls?) ik rudens rītu, ejot uz dārziņu, un ik vakaru, nākot mājās, vākt kastaņus. Pilnas kabatas, manu somu, un, ja ir vēl kāda kuļķene, tad arī to. Patiesībā jau nevienam kastaņkokam (ne tikai piemājas) nevaram paiet garām, nepaskatījušās, vai kāds brūnulis negozējas zālē.
Vācam, vācam... Un ko tālāk? Jāliek lietā! Citus gadus tapušas kastaņu virtenes, krelles un dekori, bet šogad tie savu uznācienu sagaidīja Adventes laikam tuvojoties.
Vispirms ar karstās līmes pistoles palīdzību pielīmējam kastaņus pie putuplasta riņķīša. Ir maķenīt piņķerīgāk un sarežģītāk, nekā izskatās. Jo kastaņi, kā zināms, ir vairāk vai mazāk apaļas formas, līdz ar to, tos savienojot, neizbēgami veidojas šķirbas, tādēļ nākas pačakarēties, lai piemeklētu tādus, kas puslīdz cieši pieguļ viens otram. Ja vien ir pacietība un čakli kompanjoni, tad nav nekas neiespējams.
Kad kastaņu riņķis gatavs, ķeramies klāt patīkamākai nodarbei - dekorēšanai.  Pirms tam, protams, ir padomāts par to, kādās krāsās vēlamies gala rezultātu. Mums šogad zeltainā pie sirds :)

Neesmu ne floriste, ne māksliniece. Vainags ne tuvu nav perfekts. Toties pašu lielajām un mazajām rociņām gatavots. Un tā ir tā lielākā vērtība :)

Gaišu Ziemassvētku gaidīšanas laiku!

* * *

2016. gada 6. novembris

JAUNS TĒRPS LEĻĻU BĒBIM



 Starp zeķēm, jakām, šallēm un cepurēm uztapis jauns adīts komplektiņš leļļu bēbītim. Šis, tāpat kā Ilzīte un Ligita, ir no manas bērnības, gandrīz pusaudža gadiem. Mūsdienās meitas pieprasa tik bārbijas, monsterhajus, everāfterhajus, ponīgērlus un citus nedabīgi skaistus TV reklamētus mošķus, bet izrādās, ka mammas lellēm, tām, kurām nelokās rokas un kājas, kurām nevar krāsot un lokot matus, kuras nečurā un neizdveš skaņas, arī nav ne vainas ;)


* * *

2016. gada 26. oktobris

ĶIRBJA PĪRĀGS AR ZEMENĒM


Ikdienā jau tā nesanāk, bet skolēnu brīvlaikā, kad arī mammai vairāk brīva laika, launadziņā - kaut kas gards, mājās gatavots, ar veselīgu, vitaminizētu piesitienu :)

Nepieciešams:
2 olas
200 g paniņu
200 g ķirbja biezeņa
50 g augu eļļas
100 -150 g cukura
1 tējk. vaniļas cukura
320 g miltu
1,5 tējk. cepamā pulvera
Saldētas zemenes ar cukuru - pasniegšanai

Pagatavošana:
1. Olas + cukurs = sakuļ (neputo)
2. Paniņas + ķirbja biezenis + eļļa = sajauc un pievieno olu masai
3. Milti + cepamais pulveris + vaniļas cukurs = sajauc un pievieno (piesijā) kūkas masai. Visu samaisa.
4. Cep 200 grādos 35-40 minūtes.
5. Pasniedz karstu, pārlietu ar atkausētām, bet vēl aukstām zemenēm.


* * *

2016. gada 10. oktobris

SIRSNIŅJAKA MEITIŅAI

Nu tā. Mans pirmais reglāns no augšas. Pirksti tā niezēja uz adīšanu, ka nebija ne gribēšanas, ne varēšanas vispirms par šo lietu painteresēties un tikai tad ķerties pie darba. Adīju, ārdīju, atkal adīju un ārdīju. Bez poņas un ņuha, tikai uz čuju :) Var jau redzēt - met krunciņu. Bet, kad uzvilkta mugurā, tas acīs nelec. Un galu galā, vienmēr jau ir atruna - tieši tā tas arī bija domāts :)



Kad bija uzadīts, diegi savilkti, pogas piešūtas, tad beidzot iegūglēju un palasījos, kā tad īsti jāada. Un nu top jaka otrai meitai. Kad būs gatava - atrādīšu.


* * *

2016. gada 15. maijs

BURVJU VĀRNIŅA

Pirms kāda laika, ziemas sākumā, manai mazākajai meitiņai uzradās slepena draudzene - Burvju vārna. Tā esot pavisam īsta, dzīva vārna, kas dzīvo savā ligzdiņā bērnudārza krūmos. Ik vakaru, nākot mājās no dārziņa, mans pienākums bija pajautāt, kā vārniņai klājas, kas jauns noticis. Ja kādu reizi piemirsās, tad saņēmu pārmetumu:  "Mammu, tu šodien nepajautāji, kā manai vārniņai klājas". Un klājās viņai interesanti, gluži kā cilvēku pasaulē - smiekli, prieki, sajūsma, izklaide, ballītes, ceļojumi, bēdas, asaras, ģimenes likstas, bērnu slimības, sadzīviski kreņķi u.t.t. Mazliet žēl, ka nepierakstīju. Sanāktu laba bērnu grāmatiņa :)
Kādu dienu iedomājos - diez, kāds izskatās šis mana bērna izfantazētais teiksmainais tēls? Kam tas līdzinās? Tiešām vārnai? Vai varbūt kādam cēlākam putnam? Lūdzu meitai izstāstīt un pēc tam uzzīmēt. Tad tāda viņa ir!? Skaista, tik tiešām. Un mīlīga.

Un pie tā arī vajadzēja palikt. Bet mani urdīja doma "materializēt" šo zīmējumu, sagādāt pārsteigumu bērnam. Ko arī "pa kluso" veicu.

Ar rezultātu biju apmierināta, šķita, ka sanākusi, kā zīmējumā, un cerēju biju pārliecināta, ka meitiņai arī būs prieks. Taču!... Nu jā, pirmajā mirklī bija pārsteigums un it kā prieks, bet jau nākamajā dienā vārnai vairs nepieskārās. Un kopš tās dienas arī stāstiņus par slepenās draudzenes gaitām neesmu dzirdējusi :(
Acīmredzot, biju nošāvusi greizi. Acīmredzot, izfantazētos tēlus nevajag censties padarīt taustāmus. Vismaz ne tos, kurus pats neesi izfantazējis. Acīmredzot, tiem ir jāpaliek iztēlē un jāļauj tur dzīvot, neiejaucoties ar savu, pieauguša cilvēka izpratni.

* * *

2016. gada 17. februāris

ZEĶĪTES

Uzadījās dāvanai mazajiem radiniekiem. Lai mazajām peciņām silti :)
Madlēnai ar sniegpārsliņām

Patrikam ar lācēniem

*  *  *