Lapas

2016. gada 26. novembris

ADVENTES VAINAGS NO KASTAŅIEM




Pa ceļam uz Linnas dārziņu (bērnu dārziņu) ir kastaņu dārziņš - kādi trīs vai četri lieli kastaņu koki, kas pavasarī priecē mūs ar savām ziedu svecēm, bet rudenī - ar krītošo adataiņu paukšķiem. Jau kopš laika, kad vēl Ance gāja dārziņā, mums ir izveidojies ieradums (tradīcija, rituāls?) ik rudens rītu, ejot uz dārziņu, un ik vakaru, nākot mājās, vākt kastaņus. Pilnas kabatas, manu somu, un, ja ir vēl kāda kuļķene, tad arī to. Patiesībā jau nevienam kastaņkokam (ne tikai piemājas) nevaram paiet garām, nepaskatījušās, vai kāds brūnulis negozējas zālē.
Vācam, vācam... Un ko tālāk? Jāliek lietā! Citus gadus tapušas kastaņu virtenes, krelles un dekori, bet šogad tie savu uznācienu sagaidīja Adventes laikam tuvojoties.
Vispirms ar karstās līmes pistoles palīdzību pielīmējam kastaņus pie putuplasta riņķīša. Ir maķenīt piņķerīgāk un sarežģītāk, nekā izskatās. Jo kastaņi, kā zināms, ir vairāk vai mazāk apaļas formas, līdz ar to, tos savienojot, neizbēgami veidojas šķirbas, tādēļ nākas pačakarēties, lai piemeklētu tādus, kas puslīdz cieši pieguļ viens otram. Ja vien ir pacietība un čakli kompanjoni, tad nav nekas neiespējams.
Kad kastaņu riņķis gatavs, ķeramies klāt patīkamākai nodarbei - dekorēšanai.  Pirms tam, protams, ir padomāts par to, kādās krāsās vēlamies gala rezultātu. Mums šogad zeltainā pie sirds :)

Neesmu ne floriste, ne māksliniece. Vainags ne tuvu nav perfekts. Toties pašu lielajām un mazajām rociņām gatavots. Un tā ir tā lielākā vērtība :)

Gaišu Ziemassvētku gaidīšanas laiku!

* * *

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana