Lapas

2012. gada 6. novembris

Rotaslietu lādīte

Sprādzītēm, gumijām, krellītēm un citiem nieciņiem.




Lādīte gatavota no finiera. Sākumā izveidots klucis, salīmējot vairākas finiera kārtas, tad izfrēzēts vidus ("iekšiņa"), tad slīpēts un pulēts, un visbeidzot "nomālēts" ar lineļļu).
Ja ir interese par šādu lādīti (iespējamas arī citas formas), rakstiet uz ancesmodes@inbox.lv

* * * * *

2012. gada 13. oktobris

2012. gada 11. oktobris

Ābolu paija (Ābolu kraukšķis)

Beidzot! Beidzot man tā ir - ābolu paijas jeb pajas (kā orģinālā) recepte! Lieliskākais ābolu laika deserts :)


Kāpēc beidzot? Par visu pēc kārtas. Pirms gadiem 18, kad bija modē braukt uz ārzemēm bērnus auklēt, mana draudzene Ieviņa aizdevās peļņā uz Zviedriju. Atgriežoties atveda debešķīgu desertu - ābolu paju, ko pasniedz karstu, ar saldējumu. Tas bija viņas firmas ēdiens, kura recepti viņa nevienam neizpauda, vien atbildes vietā nosmējās, ka tā ir tik vienkārša, ka to varētu "atkost" jebkurš. Man, kurai cepti āboli ne visai, šis deserts garšoja tik ļoti, ka ikreiz, kad ciemojos pie draudzenes, pirmkārt, jau iepriekš pabrīdināju, lai pagatavo paju, un otrkārt, allaž nekautrējos neatteikties no "vēl viena gabaliņa".


Šo recepti uzgāju kādā no pagājušā rudens "Dienas Ēdieniem", meklējot ābolu pīrāga recepti. Sākumā saminstinājos, jo receptūrā atkal jau tā "krūze"! Bet lapas stūrītī atšifrējums: krūze - 240 ml, un krūzes foto. Nu tagad man vismaz skaidrs, ar cik lielām krūzēm man jāmēra :)
Izvēlējos savu krūzi  un uz priekšu!

4 palieli āboli
puscitrons
3/4 krūzes cukura
1 ēdamkarote medus
1/2 krūzes auzu pārslu
1/2 krūzes kviešu miltu
100 g mīksta sviesta
šķipsna sāls
1/2 tējkarote kanēļa





1. Sajauc auzu pārslas, miltus un cukuru.
2. Citā traukā sajauc puscitrona sulu, sviestu, šķidru medu, kanēli.
3. Abu trauku saturus saber kopā, kārtīgi sajauc.
4. Ābolus nomizo, izņem serdes, sagriež nelielos kubiņos.
5. Pannā liek ābolus, tiem uzdrupina mīklu.


6. Cep 200 grādos apm. pusstundu, līdz izveidojas zeltaini brūna garoziņa.


7. Pasniedz karstu, ar saldējumu, rotā ar dzērvenēm.


LAI LABI GARŠO!
* * *

2012. gada 10. oktobris

MĀKSLA

Pēdējās dienās tieku burtiski apbērta ziediem,



un taureņiem;

esmu tikusi pie sava Ziemeļbrieža

un man ir pašai savs lidojošais zirgs!

Tādu mani redz mana četrgadīgā meita


(šo es likšu rāmītī)

MAMMA UN TĒTIS





KRĀJKASE - ŠŪPOLES

Šis ir viens no tiem mūsu tēta darbiem, kas man patīk ĻOTI :)
Asprātīga ideja, interesants izpildījums.

Līdz šim mūsu mājās krājkases bija tikai bērniem. Par to saturu, protams, "rūpējās" pieaugušie. Bet man ļoti bieži bija sajūta, ka es tur metu naudiņu un kāda neredzama (bet nojaušama) roka ķeksē ārā..
Turpmāk viss būs citādāk - caurspīdīgi tiešā un pārnestā nozīmē. Turklāt šūpoļprincips (kam vairāk naudas, uz tā pusi sasveras krājkase) dažam labam ģimenes loceklim palīdzēs pārvarēt vēlmi paķeksēt ārā, toties sacensības gars veicinās monētu tvertnītes drīzāku piepildīšanos :))


Materiāls:
organiskais stikls - sienas
komatekss - apakša
spogulis (spoguļkompozītmateriāls) - aizmugurējā siena
vārdus iespējams iegravēt, kādus vēlaties
sīkāks info: ancesmodes@inbox.lv

2012. gada 8. oktobris

ADĪTS CEPURLAKATS


Esmu padomjlaika bērns, un manā bērnībā cepurlakati bija modē. Manējais bija ļoti, ļoti līdzīgs šim - tādas pat krāsas, tāds pat musturiņš, tikai manējam bija bārkstiņas gar malām. Mūsdienās meitenēm tādus neesmu manījusi. Bet man bērnībā ļoti patika. Pastāstīšu, kāpēc :)) Visu bērnību līdz par otrai-trešai klasītei nēsāju īsi apgrieztus matus, tā saucamo zēngalviņu. Ienīdu tās dienas, kad mamma, atnākot pakaļ uz bērnudārzu, paziņoja: tagad mēs iesim uz frizētavu. Lūgtin lūdzos, lai atļauj man audzēt garus matus, ka gribu bizītes tāpat kā citām meitenēm.  Bet mammas nostāja bija viennozīmīga: tev ir pārāk plāni un smalki mati, un nekādas bizes ar tādiem nesanāks!!! Tāpēc man tik ļoti mīļi bija cepurlakati, un jo garāka "aste", jo labāk - iztēlojos, ka tie ir mani garie mati, plivināju un purināju tos, sēju zirgastē, spraudu sprādzītes, un pat ķemmēju ar matu sukas otru (gludo) pusi :))


Jau pavasarī sāku funktierēt, ka manai jaunkundzei arī tādu cepurlakatu vajadzētu. No praktiskās puses - man patīk, ka ir kārtīgi nosegtas ausis, kas Ancei, ņemot vērā pārdzīvotos vidusauss iekaisumus, ir ļoti būtiski. Otrkārt, tas netiek vienkārši uzmaukts galvā ar lielu iespēju  - bērnam aktīvi kustoties nošļukt uz pakausi - bet ir sasienams. Tas gan nedaudz sarežģī bērndārznieka ģērbšanās procesu... bet to varētu atrisināt, apakšējo maliņu (to, kas ap kaklu) varētu adīt uz riņķi, tad tiktu "nošauti divi zaķi" - cepurlakats būtu ātri uzvelkams/novelkams, un nešļuktu nost. Tikai šādā gadījumā adot jaraugās, lai tā apakšmala nesanāk par ciešu un nežņaudz bērnu.


Nu tad - ķeramies pie darba!

2012. gada 3. oktobris

MAKARONU PLĀCENĪŠI

Ko dara taupīga saimniece ar vakardienas piena-makaronu zupu - ar tādiem kārtīgi sabriedušiem makaroniem, kas drīzāk līdzinās biezputrai? Tā, kurai cūciņa, varbūt atdod tai; tā, kurai cūciņas nav, bet ir komposta kaudze, varbūt izgāž tajā; bet tā, kurai nav ne pirmais, ne otrais, bet ir tikai šaurs dzīvoklītis Pārdaugavā un apslimis bērndārznieks mājās, kurš uz visiem jautājumiem atbild ar NĒ, izņemot - vai pankūciņas ēdīsi? - tā "reciklē" zupu plāceņos :) Sakuļ pāris oliņas ar cukuru, piešauj miltiņus, zupu klāt, un visu ar mikseri samikserē, lai makaroni nedaudz izšķīst (pavisam viendabīgu masu iegūt neizdosies). Gatavās pankūkas pārziež ar zapti un - LABU APETĪTI! Mazajiem slimniekiem tāpat kā Karlsonam - ne jau zāles, bet kaut kas garšīgs vajadzīgs, lai justos labāk :))



2012. gada 29. septembris

TOTĀLA VILŠANĀS UN UZTICAMAIS ROLBISKVĪTS

Totālu vilšanos man nācās piedzīvot šorīt, cepot ķirbju keksiņus. Pirmkārt jau, tā nesaprotamā mērvienība krūze. Cik ml, cik g? OK, aizstāju krūzi ar glāzi. Mīklu gatavoju - sekojot priekšrakstam, ar vienu vienīgu atkāpi: kurkumas man mājās nebija. Mīkla iznāca normāla, tikai aizdomīgi brūna, droši vien tās nepievienotās kurkumas dēļ. Turklāt pēc minētajām 10-15 minūtēm sērkociņš bija slapjš un lipīgs. Ļāvu cepties pusstundu. Bet rezultāts...... 


Tumši brūni, iekrituši plāceņi ar jēlu vidu un uzbāzīgu kanēļa garšu... 



Mana reakcija - no zvērīgām dusmām līdz izmisuma asarām, jo....... šis bija skaisti iecerēts kā gards pārsteigums mīļajam vīram dzimšanas dienā.......
Secinājums: neizmantot receptes ar sev nezināmām un nesaprotamām mērvienībām, vismaz tik īpašās un nozīmīgās reizēs nē. Situācijās, kad svarīgs drošs iznākums ar garantiju, ka viss būs štokos, labāk paļauties uz pārbaudītām vērtībām.
Rolbiskvīts - JĀ!!! Noslaucīju asaras, izšņaucu degunu, metu ķirbju keksus pie malas un ķēros pie vecā, labā rolbiskvīta. 6 olu dzeltenumi + 5 ēdamkarotes cukura + 1 tējkarote vaniļas cukura + šķipsna sāls = saputo. + 6 ēdamkarotes miltu + 1 tējkarote bez kaudzes cepamā pulvera = samaisa. 6 olu baltumi + 1 ēdamkarote cukura = saputo, iecilā olu dzeltenumu/cukura/miltu masā. Lej uz plāts, kur ieklāts cepampapīrs, izlīdzina, cep 225 grādos. Karstu biskvītu bagāti noziež ar omes jāņogu želeju, sarullē, atdzesē. Pārsijā pūdercukuru. Sasprauž svecītes. Gaida mājās jubilāru.



* * * * * * * * * * * * * *



P.S. Izķērnātā ķirbja tomēr baigi žēl...............

2012. gada 27. septembris

Virtuves dēlīši mazajiem pavāriem

Dārziņā svinēs Miķeļus. Jau visu nedēļu varēja nest izstādei dārzeņus un puķes. Ar nosacījumu - augs redzams "no galvas līdz kājām", t.i., no saknes līdz galotnei. Mēs piedalāmies ar omes audzējiem varenajiem burkāniem. Otra izstādes tēma - "Rudens veltes burciņā". Iedvesmojos no "Bez Tabu pagaraba" un izvārīju ķirbju zapti. Bez ruma, - kā nekā pēcāk to ēdīs bērni :) Bet svētku nedēļas kulminācija būs rīt. Bērni vārīs zupu un skābēs kāpostus. Paši griezīs, rīvēs, maisīs un stampās!!! Tāpēc savu roku Miķeldienas gaidīšanā pielika arī tētis. Viņš uztaisīja trīs virtuves dēlīšus - trim maziem pavāriem :))




2012. gada 13. septembris

Bruņinieku cietoksnis dzīvajā

Bruņinieku cietoksnis, par kuru rakstīju šeit, nu ir apskatāms "dzīvajā" un, ja iepatīkas, arī nopērkams!!!
Veikalā, kas, tiesa gan, ir mēbeļu veikals ;) A.Deglava ielā 50, Rīgā (pāri Deglava tiltam, labajā pusē, aiz veikala "FANS")


2012. gada 12. septembris

ĶIUDOMINABĀRS

Lai man piedod Viesturs Dūle & Co, bet visa tā viņu partijas padarīšana man šķiet tikai un vienīgi uzjautrinošs balagāns. Un neticu, ka viņi paši tic tam, ko mēģina darīt, ja vien viņu patiesā misija nav - jaukt gaisu un cilvēku prātus pirms vēlēšanām.

Avots: http://ice.brice.lv


ŠEIT noskaidroju, kāds būtu mans jaunais vārds, ja iedomātos viņiem pievienoties: ķIUDOMINABĀRS. Tas tik ir vārds! :D :D :D :D :D

2012. gada 9. septembris

MAMMAS TOPS => BĒRNU CEPURE

Šķiroju bērnu drēbes un uzgāju šo


Tapusi pirms vairākiem gadiem, kad Ancīte vēl bija bēbītis.

Vēlāk to valkāja mazā māsiņa

Pēc tam tā iegūla vienā no daudzajām apģērbu kastēm.Tā laikam ir ar pašu darinātām drēbītēm: izmest žēl, atdot negribas... Un kastēs krājas jaciņas, cimdiņi, cepurītes. . . . . . . . . . . . . . . mazbērniņiem:)))


2012. gada 7. septembris

RUDENS JACIŅA PAVASARA KRĀSĀS


Šoreiz adīta uz ātro un pa vienkāršo. Abas priekšpuses un mugura - cik uzmet, tik ada, bez pieaudzēšanas un noraukšanas, izņemot kakla izgriezumu, kas veidots ieapaļš - mugurpusē seklāks, priekšā - dziļāks. Piedurknītēm gan nedaudz pieaudzēts abās pusēs. Viss sašūts, pieadītas maliņas pogām un pogcaurumiem. Kapuce: gar kakla izgriezumu uzlasīti valdziņi un uz priekšu. Kādā 3. rindā ar apmetumiem (ik pēc 4-5 valdz.) izveidoti caurimiņi aukliņai. Pašās beigās vidusdaļā izklaidus (lai neveidojas pīnīte kā noraucot vienā un tajā pašā vietā) vienmērīgi noraukts, lai nesanāk gluži rūķu spicā kapuce, bet nedaudz ieapaļa. Aukliņa tamborēta: gaisa cilpiņu pīnīte nepieciešamajā garuma un viena īso stabiņu rinda.


2012. gada 1. septembris

ĶIRBJU PANKŪKAS

Kad nekā nav mājās, bet jāpabaro trīs delveri, tad situāciju glābj pankūkas. Jo lāse piena , kāda ola, glāze miltu  un bišķītis cukura jau nu ir vienmēr :) Plus - pāris sauju saldētu ķirbju no saldētavas.


Tātad, es izlietoju:
  • ~ 150g  (varbūt vairāk) saldēta ķirbja
  •  3 olas
  • 5 tējk. cukura
  • ~ 200g miltu
  • 1 tējk. cepamā pulvera
  • ~ glāzi piena
Ķirbi atlaidina, pievieno 4 tējk. cukura un ~ 50 g ūdens, un 10 minūtes uz mazas liesmiņas pasautē. Atdzesē.

Sakuļ olas ar 1 tējk. cukura, pievieno atdzesētos ķirbjus, vēl pakuļ. Piesijā miltus ar cepamo pulveri, samaisa. Pakāpeniski pievieno pienu. Pusstundu atstāj, lai drusku uzbriest. Mīklai jābūt pabiezai.Uzkarsē olu pannu, uzlej eļļu un cep mazas, apaļas, zeltainas pankūciņas.


No šī mīklas daudzuma man sanāca 14 pankūkas. Ar svaigu zemeņu zaptīti bērni ēda murrādami :)


Labu apetīti!