SPOGULĪT, SPOGULĪT, saki man tā...

Tēta darbs.

Saplāksnis + akrila stikla spogulis.

PROTAMS, TU ESI VISSKAISTĀKĀ!!! :)))

* * * * *

Karalienes tronis

Vispirms tētis uztaisīja krēsliņu Ancei. Pavisam parastu, vienkāršu, bet ļoti ērtu bērnu krēsliņu. Smags, līdz ar to stabils, tātad drošs - apgāzties ar to ir gandrīz neiespējami :) 

Kā jau par katru lietu, kas ir vienā eksemplārā, arī par šo krēslu tika izcīnīta ne viena vien cīņa. Skaidra lieta: divi bērni = divi krēsli. Vajadzīgs vēl viens krēsliņš! 

Šķirstot žurnālus, kaut kur ieraudzīju princešu krēslu - maigi rozā, ar smalkiem gravējumiem, augstu atzveltni un kronīti galā. Tā kā princešu laiks mūsmājās rit pilnā sparā par 100%, rādīju bildi tētim un teicu: šitādu mums vajag! Rezultātā tapa ne gluži rozā, un arī varbūt ne smalks princeses krēsls, bet pamatīgs karalienes tronis gan :))

Kā jūs domājiet, vai cīniņi ir beigušies? Katrai savs krēsls un miers mājās? :))))

* * * * *

Princešu ballīte

Ideja dzima spontāni. Pat nejauši. Kādā pavasara vakarā pirmsmiedziņa sarunā par princesēm ar Anci prātojām, ka vasarā, kad viņai būs dzimšanas diena, varētu sarīkot princešu ballīti. Tā tas palika. Bet bērni mēdz piemirst tikai savus solījumus, turpretī nekad - to, ko apsolījuši vecāki :) Nosacīti intensīva gatavošanās ilga vairāk nekā mēneša garumā. Lielāko daļu laika aizņēma plānošana. Nu, kad viss jau garām, saprotu, ka pats grūtākais bija izdomāt. Kur? Kā? Kad? Ko? Ar ko? Cik? Jā, man laikam svarīgi saplānot, lai tad, kad process iekustējies, viss iet vairāk vai mazāk pēc plāna. Bet tad sākās cita veida uztraukumi - vai nepievils laikapstākļi (paldies Tam, kas dāvāja mums ideālu laiku - bez lietus, bez vēja, bez svelmainas saules, ne par karstu, ne par aukstu), vai neatteiks uzaicinātie viesi, vai neaptrūksies cienasta... un galu galā, finanšu jau arī nebija bezgalīgi daudz.

Viss izdevās lieliski! Jubilāre sajūsmināta un viesi priecīgi par jauki pavadīto dienu :) Protams, tas ir gandarījums arī man. Par to, ka veiksmīgi tiku galā :)

ĪPAŠIE PALDIES:

• LAINEI NO "MAMMAS ROKĀM" par Princeses kleitu :)

• SANDRAI NO "ZIRGZANDALĒM" par lielisko atpūtas vietu un zirgiem!

foto no www.zirgzandales.lv

• KONDITORIJAI "CIEMAKUKULIS" Nometņu ielā par skaisto un gardo Salātlapiņas kūku!

* * * * *

Trīs mazas Princešu kūciņas

Gatavojot dzimšanas dienas kūku, palika pāri pavisam nedaudz biskvīta mīklas. Ārā tak nemetīsi - jāizmanto! Ņēmu kēksiņu papīra formiņas (5 cm diametrā) un iepildīju tajās mīklu, kādu ēdamkaroti katrā - sanāca 6 gab., un krāsnī iekšā. Izcepās ļoti ātri. Gatavās "pankūciņas" liku pa 2 kopā, vidū iesmērējot zemeņu zapti. Pārkaisīju ar pūdercukuru, cukura sirsniņām un pašā viducī - lielu dzērveni.

Kā jūs domājat, kāda bija manu princešu reakcija? :) :) :)

* * * * *

Rotaslietu lādīte

Sprādzītēm, gumijām, krellītēm un citiem nieciņiem.

Lādīte gatavota no finiera. Sākumā izveidots klucis, salīmējot vairākas finiera kārtas, tad izfrēzēts vidus ("iekšiņa"), tad slīpēts un pulēts, un visbeidzot "nomālēts" ar lineļļu).
Ja ir interese par šādu lādīti (iespējamas arī citas formas), rakstiet uz ancesmodes@inbox.lv

* * * * *

Princešsuka

Ja mājās divas mazas princeses, tad pilnīgi noteikti ir vajadzīga princešsuka, ar ko ķemmēt princešu matus :) Ar dekupāžas palīdzību pie tādas tikām pāris stundu laikā.

Ņemam koka matu suku, salvetes ar princesītēm, šķēres, dekupāžas līmi un laku, otu, un ķeramies pie darba! Tā kā mūsu suka jau kādu laiku bija kalpojusi un laka vietām aplupusi, tad vispirms ar smilšpapīru notīrīju nost atlikušo laku. Tad atdalīju salvetes kārtiņas un izgriezu izvēlētos zīmējumus. Salvetei bija  divas kārtas, nevis trīs, kā parasti, līdz ar to tās bija nedaudz biezākas, stingrākas un bija grūtāk pielīmējamas, jo lāgā negribēja uzsūkt sevī līmi. Tāpēc laikam vietās, kur salvete neizmirka, izveidojušies gaišāki plankumi, bet kā mēdz teikt viens man tuvs cilvēks - tas tikai ceļ sukas vērtību ;)) Kad viss salīmēts, nožāvēju un pēc tam  divas reizes noklāju ar laku.

Sākumā bija aizkari

Lielākais, ko mana mamma bērnībā atļāva, bija - sakrokot rotaļām atvēlētus vecus aizkarus vienā galā, apsiet ar banti un uzlikt galvā. Un tad pēc vajadzības spēlēties līgavās vai princesēs. Nekādas griešanas (aizkaru bojāšanas), šūšanas un pēc tam kaktā nomešanas.

Tagad, kad man ir bērni, t.i., meitas, man ir tā tik tiešām lieliskā iespēja piepildīt savus tajās tālajās dienās sev klusībā dotos solījumus "Kad man būs bērni, tad gan es viņiem visu ļaušu", sākot ar gulēšanu līdz pusdienlaikam, dzīvošanos pidžamā kaut visu dienu, ēšanu dīvānā, lēkāšanu pa gultām, beidzot ar tik nopietnām lietām, kā neiešanu uz skolu, kad it kā nav attaisnojoša iemesla, tikai šaus-mī-gi-ne-gri-bās. Skolnieku gan man vēl nav, bet esmu pārliecināta, ka šo savu solījumu izpildīšu.

Vakar pati savām rociņām sagriezu vecus aizkarus, un Ancei par prieku sašuvu princešu kleitu (=svārki+topiņš). Puķe no manas bērnības bantes (atcerieties?- bija tādas sintētiskas, briesmīgi irstošas, ja neapdedzināja galus). Bērns stāvā sajūsmā, pat princeses kronīti nevajag ;)

Mazajai peciņai arī bruncītis sanāca:)

Sedziņa mazai princesītei

Sedziņas izmēri ir 75x82 cm. Tai bija nepieciešami 250 g dzijas (150 g baltas, 50 g gaiši rozā un 50 g tumši rozā). Būtībā tā veidota no sešām kopā sašūtām šallēm, lai gan izskatās, ka sastāv no kvadrātiņiem.