Sirds pilna

Kādreiz man ļoti patika karstas vasaras. Patika gozēties pludmalē, cepināt ādu saulē un veldzēties ezerā.

Bet!!!

Kopš pirmās grūtniecības laikiem ar katru gadu arvien mazāk mīlu (maigi sakot) karstumu. Lai gan vasara joprojām ir mans mīļākais gadalaiks. Ja kāds pie +22 saka, ka ir vēss, tad es saku - ideāli! Un vēl ideālāk būtu, ja Latvijā gaiss nekad nesasiltu augstāk par +24 grādiem.

Kad gaidīju savas meitiņas 2008. un 2010. gadā, iegadījās riktīgi karstas vasaras. Tā kā grūtniecības bija patiešām GRŪT-niecības un gaidību laikā saasinājas ginekoloģiska rakstura kaites, tad drīkstēju atrasties tikai horizontālā stāvoklī, labākajā gadījumā sēdus, bet nekādā gadījumā jebkādas fiziskas aktivitātes. Kur nu vēl atrašanās saulē! Atvēru visus  logus, iesēdos tieši caurvējā, un tikai tā varēju pārciest karstumu. Visvairāk mani tracināja frāze (kad kāds piezvanīja un pajautāja kā man klājas, uz ko atbildēju, ka grūti, jo karsti): "Šodien jau nav nemaz tik karsts!"

Šogad vasara nepavisam nav karsta. Gandrīz manā gaumē. Tikai par maz saules un par daudz slapjuma. Vienīgas karstās dienas mūs iegāza. Viss bija tik jauki. Atvaļinājums beidzot sācies, es ar bērniem laukos, saule, svaigs gaiss no rīta līdz vakaram, kad gaisam paliekot vesākam atveram logus, lai svaigums ienāk arī istabās........ Nu kāpēc es tai pēdējā, liktenīgajā naktī atstāju logu vaļā, tieši pie gultas! Nu, kāpēc, velns parāvis! Gribēju, kā labāk, bet sanāca pavisam nelāgi...

Tagad abas pelītes galīgi slimiņas.Ancītei bronhīts - jau kuro dienu mokās ar augstu temperatūru un jau kuro nakti klepo, līdz vemšanai. Raudot apķeras man ap kaklu: "Mammīt, es nevaru..." Trokšņi bronhos abās pusēs. Linniņai šausmīgas iesnas, traheolaringīts ar tendenci uz bronhītu, un vienā austiņā viegls otīts. Bērniem grūti, sāp. Šodien sākām lietot antibiotikas, ārsts sola uzlabošanas trešajā dienā. Bruņojos ar pacietību un ceru... Būs labi!