Rotaļu mikrofons mazai māksliniecei

 Vienu dien Ance man paziņo: "Mammu, man vajag mikrofonu! Es gribu dziedāt!" :) Nopriecājos, vai cik forši, bērns iet manās pēdās - man taču arī bērnībā patika dziedāt ar mikrofonu. Vispopulārākais "mikrofons", protams, bija lecamaukla, bet to es pagaidām saviem bērniem nedodu drošības apsvērumu dēļ (Ancei patīk spēlēties tā, ka mazā māsa ir sunīts vai kāds cits dzīvnieks, un tad apsiet viņai kādu banti vai jostu ap kaklu un vadāt pa māju. Bail iedomāties, ar ko tas varētu beigties sliktākajā scenārijā... tāpēc pagaidām nē) Vēl man ļoti labi noderēja tukša bērnu šampūna "Krja-krja" pudele. Savukārt birste ar garo kātu kalpoja par mikrofonu ar statīvu. Bet vannā ejot (tāpēc ka atklāti šo "mikrofonu" izmantot nedrīkstēju), man bija viskrutākais, vismaz man tā šķita, mikrofons. Atcerieties, kādreiz bija tāds vīriešu odieris "Rīdzinieks" skaistā stikla pudelē? Nu lūk, šī pudele tad arī bija pats labākais mikrofons pasaulē :D Iekrampējos vannas istabā, piepūtu peldriņķi, uzmaucu uz vidukļa (tas bija mans skatuves tērps - balerīnas bruncīši), uz galvas saliku labi daudz vannas putu (frizūra!) Vanna, pats par sevi saprotams, bija skatuves vietā. "Mikrofons" rokās un dziedāju :D :D :D Kad koncerts bija beidzies, mammai par prieku varēju sākt nodarboties ar to, ar ko vannā jānodarbojas :)

Piedāvāju arī Ancei šādas tādas idejas, ko varētu izmantot par mikrofonu no jau esošajām mantām. Nē, viņai nevajag aizstājēju, viņai vajag īstu mikrofonu. -Kur lai es tev rauju īstu mikrofonu? -Tu vari man uztaisīt.

Ja tā padomā - cik tur tā darba? Koka sprungulītis + lielā čupačups iekšiņa (ko gan mēs darītu bez kinderolām un čupačupiem...) + pusstunda ar tamboradatu = mikrofons gatavs un bērns laimīgs. Un mamma priecīga!