Jau kopš pirmās meitiņas gaidību laika ikreiz, veicot lielo tīrīšanu drēbju skapī, pie sevis nodomāju, ka būtu nepieciešams vēl viens skapis apģērbiem, kuri kļuvuši par mazu, šauru vai kādu citu iemeslu dēļ netiek vilkti, bet visādi citādi ir vēl tīri normāli - nav ne novalkāti, ne sabojāti. Izmest vai atdot citiem žēl - tos taču var pāršūt un meitiņas tiktu pie jaunām štātēm. Līdz šim to biju atlikusi un atlikusi uz brīdi, kad iegādāšos šujmašīnu. Bet sapnis par šujmašīnu ir ievilcies jau trīs gadu garumā un, šķiet, tik drīz arī nepiepildīsies. Tāpēc pirmajai reizei izvēlējos šūšanai ar rokām visvienkāršāko variantu - svārciņus ar gumiju. Izvilku no skapja pārvērtībām nolemtās bikses un pāris vakaru laikā manas bikses pārtapa svārciņos meitai.
tādas bija bikses sākumā
nogriezu no abām starām "gardākos kumosiņus"
atārdīju staru iekšpuses vīles
abus gabalus sašuvu kopā
atšuvu apakšmalu, augšpusē izveidoju tuneli gumijai. no biksēm uz svārkiem "atceļoja" arī kokvilnas lentītes un pogas
arī mugurpusē
ievēru gumiju un svārciņi gatavi. meitiņai patīk!
* ... un bikses pārvēršas...
Glīti svārciņi sanākuši! Tik nesapratu īsti, tu tos šuvi ar rokām, bez šujmašīnas?
AtbildētDzēstPaldies :) Jā, ar rokām. šujmašīna vēl dzīvo manos sapņos un cerībās :)
AtbildētDzēstvisu cieņu, palūkoju vīles un nudien kā ar šujmašīnu nošūtas! :)
AtbildētDzēstVēlu piepildīties sapnim par šujmašīnnu! :)
Paldies! Centos :)
AtbildētDzēstNu vienreizēji! Tādu darbu ar rokām...es pat diegšanai esmu par slinku:D, pārsvarā saspraužu ar adatiņām.
AtbildētDzēstdikti skaisti un galvenais - individuāli un interesanti - svārciņi.
AtbildētDzēstPievienojos vēlējumiem par sapņa piepildīšanu - ar šujmašīnu tie noteikti nebūtu pāris vakari :)
Paldies, meitenes! :))
AtbildētDzēst