ZAĻIE ASNI

Beidzot esmu apņēmusies uzrakstīt par zaļajiem asniem, kas pagājušajā vasarā sāka kņudināt manu prātu. Paldies draugiem, kas, paši to nezinot un nenojaušot, iegrozīja manu domāšanu zaļākā virzienā. Ballīte pie vienas ģimenītes - piefiksēju, viņi šķiro iepakojumu; pikniks citā kompānijā - o, viņi arī šķiro; tusiņš ar nakšņošanu (t.sk. ar trauku novākšanu un vietas sakopšanu pēc tam) pie trešajiem - ir vairāki maisi, katram atkritumu veidam savs... Un kaut kas manā galviņā sagriezās. Ja viņi var, es arī varu :) Tas, par ko Valdis Melderis šeit: "Manu viedokli un dzīvesveidu var ietekmēt tikai neuzbāzīgs, bet iedvesmojošs personīgs paraugs – tā teikt “dari, kā vēlies, bet es daru tā” 

Nevar teikt, ka līdz šim dzīvoju pilnīgi bezatbildīgi. Kaut kāds zaļumiņš jau bija. Reiz jau minēju, ka atšķiroju papīru. Arī baterijas nemetu kopējā miskastē. Nolietotas elektropreces arī, protams. Lietoju auduma tīkliņu iepirkumiem. Bet tas arī viss.

Nolēmu sākt. Ieviesu 3 kartona kastes: PET pudelēm, plastmasas iepakojumam un stiklam. Teikšu godīgi, mani vairāk vadīja tas, ka bija interesanti šķirot, vērot, kā pildās kastes un cik lēni pildās vecā miskaste. Ja kādreiz tā pārpildīta "ar kaudzīti" tika iznesta katru dienu, un dažreiz pat 2 reizes dienā, tad nu jau šķiet, ka jāiegādājas mazāka, jo šo dienas un pat 2 dienu laikā nespējam piepildīt :) Visskeptiskāk noskaņots sākumā bija vīrs, ar apmēram šādu attieksmi - šķiro, šķiro, mīļā, paskatīsimies, cik ilgi izturēsi. Kad grasījos kartona kastu vietā iegādāties krāsainas miskates, viņš apgalvoja, ka mūsu mazajā virtuvē neatradīsim tām vietu. Atradām. Pagājis gandrīz gads, un es joprojām šķiroju. Pie tam, ne tikai es, bet arī viņš pats. Viņš ir arī tas, kurš sašķiroto nogādā tam paredzētajās vietās, un pamana, ja tuvumā parādījusies kāda jauna šķirojamo atkritumu tvertne. Arī bērni, pirms izmest iepakojumu, vaicā, kurā miskastē jāizmet un kāpēc. Šķirošana ievelk. Un manuprāt, šī ir lieta, kad svarīgāk ir, KA TO DARA, ne tik daudz, KĀPĒC to dara. Man joprojām ir interesanti, un nav pārliecības, ka mana mazā artaviņa ir liels devums vispārējās ekoloģiskās problēmas risināšanai (lai gan - kaut kāda maza misijas apziņa ir)

Ko un kā mēs šķirojam:

• papīru un kartonu

• atsevišķi - PET un plastmasas iepakojumu

• stikla taru (atsevišķi nododamās pudeles un pārējo taru)

• Baterijas

• Olu čaumalas. Vienīgais pārtikas atkritums, ko šķirojam (izņemot sīpolu mizas, ko ikviens latvietis pietaupa no Ziemsvētkiem līdz Lieldienām). Čaumalas sakrājam labi daudz un tad vedam uz omes dārzu un izkaisām dobēs vai komposta kaudzē.

Laika gaitā radušies vairāki jautājumi par šķirošanu.

1. Kāpēc pie plastmasas iepakojumiem nedrīkst likt krējuma, jogurta u.tml. trauciņus?

Pirmkārt, uz tiem ir Latvijas Zaļā punkta simboliņš, kas nozīmē, ka, citēju, iepakojuma ražotājs vai preces izplatītājs vai importētājs ir samaksājuši par šī iepakojuma otrreizēju pārstrādi. Šie uzņēmumi LZP ir deleģējuši rūpēties par to, lai šis iepakojums nonāktu otrreizējā pārstrādē.

Otrkārt, spriežot pēc marķējuma, šie trauciņi ir ražoti no pārstrādajama materiāla.

2 HDPE

5 PP

5 PP

  Pārstrādājamā plastmasa /info no šejienes/

Ja Mēbiusa cilpa norādīta uz plastmasas iepakojuma, tas nozīmē, ka to var pārstrādāt atkārtoti. Šķirošanas atvieglošanai un pārstrādei, simbola vidū norādīts cipars vai burti, kas nozīmē izmantotās plastmasas tipu.
1 PET (E) — polietilēnterftalāts;
2 HDPE (PEHD) — augstas izturības polietilēns;
3 PVC (V) — polivinilhlorīds;
4 LDPE (PELD) — zema blīvuma polietilēns;
5 PP — polipropilēns;
6 PS — polistirols;
7 O (other) — pārējie plastmasas veidi.

Jautājums tiem, kas šķiro - vai tiešām šo iepakojumu jūs metat parastajā miskastē? Ja nē, tad kur?

2. Vai pie stikla taras drīkst mest izmazgātas zāļu pudelītes?

3. Dzērienu bundžiņas - neesmu redzējusi tām paredzētas tvertnes. Esmu lasījusi, ka atsevišķās vietās tās drīkst izmest kopā ar PET. Pie manām mājām tā nav. Kāpēc nav speciāli šim iepakojuma veidam paredzētu tvertņu?

4. Metāla konservu kārbas. Šķirotāji, ko darāt ar tām?

Secinājumi:

• Šķirot ir viegli. Grūtākais ir nonākt līdz domai, ka tas jādara :)
• Šķirot ir interesanti. Tas ir process, kas sākas jau veikalā pie plaukta, izvēloties preci, un novērtējot iepakojumu,
• Šķirot nav dārgi. Man tas izmaksāja 4x15 EUR par miskastēm, bet tas ir vienreizējs ieguldījums. Šķirošana kā tāda nemaksā neko. Maksāšanas sākas brīdī, kad veikalā iepērkoties, pievērs uzmanību iepakojumam un padomā par to, ko darīsi, kad tas būs iztukšots. Piemēram, plastmasas maisiņi ir par brīvu, savukārt, papīra iepakojums jāpērk par naudu? Loģiski, ka cilvēks, kura galvā zaļais grauds vēl nav iesēts, izvēlēsies to kas par brīvu, vai to, kas lētāks.
• Šķirot ir izglītojoši. Meklēt informāciju, uzzināt, saprast. Uzdot jautājumus, atrast atbildes. Domāt. Veidot viedokli. 
• Šķirot ir audzinoši. Tas ir lielākais ieguvums un gandarījums - kad tu redzi, ka tavs bērns dara tāpat, kā tu. Veidot viņam jaunus, veselīgus ieradumus. Vai vīrs. Vai vēl kāds cits iedvesmojas. Super!
• Nevaru iedomāties, ka to nedarītu. Goda vārds. Un tomēr. Joprojām uzskatu, ka viens no priekšnosacījumiem ir, šķirošana nedrīkst sadārdzināt dzīvi. It īpaši šajos laikos, kad lielākā daļa Latvijas dzīvo uz parāda. Dzīvot eko nevajadzētu būt luksam. Eko pārtika, eko kosmētika, eko sadzīves ķīmija u.t.t. - tas viss ir dārgāk, nekā "parastais".

DZĪVOT ZAĻI UN DOMĀT ZAĻI IR MODĒ. LAI DZĪVO MODE!

* * * * *