Kad biju maza meitene, man ļoti patika spēlēties ar lellēm. Kamēr pamatskolas vecākajās klasēs manas klases biedrenes jau interesējās par puišiem un savā starpā bija "sadalījušas" klases zēnus, manu prātu joprojām aizņēma lelles. Atceros, kā pēdējās macību stundas laikā sapņoju, ka aizejot mājās spēlēšos. Aptamborēju un apadīju viņas - jaciņas, biksītes, cepurītes...
Re, kur mana mīļā Ilzīte ar vienu no pirmajiem manis darinātājiem kostīmiņiem, kuram nu jau ir kādi gadi 25.
Nu man pašai ir divas meitiņas un atkal tas PRIEKS spēlēties ar lellēm. Šis tas jauns tapis arī manai Ilzītei, bet pats pēdējais veikums ir adīts komplekts Ninnītei (nezinu, kāpēc, bet tā mana meitiņa sauc visas savas lelles, izņemot vienīgo vīriešu kārtas pārstāvi, kam ticis cēls vārds - Žanis:) )
ļoti jauki!meitas būs laimīgas par tik čaklu mammu!
AtbildētDzēst