SIRSNIŅJAKA MEITIŅAI

Nu tā. Mans pirmais reglāns no augšas. Pirksti tā niezēja uz adīšanu, ka nebija ne gribēšanas, ne varēšanas vispirms par šo lietu painteresēties un tikai tad ķerties pie darba. Adīju, ārdīju, atkal adīju un ārdīju. Bez poņas un ņuha, tikai uz čuju :) Var jau redzēt - met krunciņu. Bet, kad uzvilkta mugurā, tas acīs nelec. Un galu galā, vienmēr jau ir atruna - tieši tā tas arī bija domāts :)

Kad bija uzadīts, diegi savilkti, pogas piešūtas, tad beidzot iegūglēju un palasījos, kā tad īsti jāada. Un nu top jaka otrai meitai. Kad būs gatava - atrādīšu.

* * *