Trešais stāsts no sērijas par bikšu pārtapšanu svārkos (te pirmais un otrais). Šoreiz gan svārciņu formula ir "bikses plus blūze".
Bija Linniņai kādreiz džinsu biksītes, man šķiet, jau kāda atdotas vai "kumpalās" pirktas (tātad pie mums dzīvoja savu vismaz jau otro dzīvi). Bikšu piegriezums diezgan dīvains - paliela dupša daļa, acīmredzot ierēķināta pamperu tiesa, un īsas, šauras stariņas. Uz aci liekas dīvaini, bet uzvelkot kājās - ideāli. Piedodiet, bet foto uzkombinēts tikai "pēc" (jūs jau ziniet, kā ir darbiņu sākot - nadziņi niez un bildēšana nav ne prātā). Samiegtām acīm skatoties tikai uz džinsa detaļām, aptuveni rodas iespaids, kādas tās bikšeles bija:)
Savukārt man bija blūze, arī ne pirmā to valkāju. Un būtu valkājusi vēl, ja vien padušu līnijā tā nebūtu uzmācīgi sarāvusies un maigi sakot, kļuvusi neērta :) Foto: tas, kas palika pāri pēc darba šķērēm - nogriezti 10 cm no apakšmalas.
Tā kā bikšelēm celīši bija krietni norāpoti, bet augšdaļa gana ietilpīga manas mazās peles apaļajam dupsim (bez pamperiem!), tad nolēmu pagarināt to mūžu līdz maksimumam. Galu galā - nekas nav vienkāršaks kā nogriezt biksēm staras, atšūt apakšmalu un svārki gatavi. Tikai manā gadījumā tie būtu super mini svārki un diezvai divarpusgadīgam meitēnam īsti piemēroti :) Tāpēc nocēlu no skapjaugšas otrreizējai pārstrādei atvēlēto apģērbu kasti, piemeklēju "audumu" (t.i., blūzi), pāris šņik-šņaki, viena divas vīles un tadā! - svārciņi gatavi!
P.S.
9 mēn. - 74 cm
tagad Linnai 29 mēn. un kādi 90 cm.
`
P.P.S. Es joprojām šuju ar rokām :)
Foršas pārvērtības:-)Un apbrīnoju pacietību šūt ar rokām!!!
AtbildētDzēst