Bija man kādreiz tādas džīnas. Nopirku, gaidot otro meitiņu, un valkāju īsu brītiņu - laikā, kad augums briest, punča vēl nav un neviens neko vēl neredz (un nav jau arī ko redzēt), tikai pati jūti, ka vecajās drēbēs tā kā kļūst par šauru. Dikti foršas bija, bet nu jau pāris gadu nostāvējušas skapī. Nekāda tievā un smalkā stīga neesmu, tomēr patīkami apzināties, ka kaut viens apģērba gabals kļuvis par lielu (jo parasti jau notiek otrādāk) :))
Tā nu saņēmos - izārdīju un sagriezu tās savas bikses un iedevu tām otru dzīvi svārku izskatā. Šujmašīnas man jorojām nav, tāpēc viss šūts ar rokām un atbilstošā kvalitātē ;))
Bikses vēl kā bikses
lēnām pārtop
par svārkiem
Apbrīnojama pacietība un apņēmība - šūt džinsu ar rokām! Es tā nevarētu! :c)
AtbildētDzēstTiešām ar rokām? Man arī skapī vienas (bikses) stāv un gaida, kad pieķeršos :)
AtbildētDzēstAija - jā tiešām ar rociņām :D Ilga jau sanāk tāda knibināšanās, bet nav nepaveicami :)
AtbildētDzēst