MACIŅŠ TELEFONAM jeb "...i brjuki prevračšajutsa... 4"

Salavecis meitai atnesa telefonu. Bez maciņa. A maciņu ta' vajag! Veikalos dārgi, turklāt, ne visi der konkrētajam modelim. Mērfija likums: tie, kas patīk - neder, tie, kas der - nepatīk. Laiks gāja, telefons pa skolas somu bružājās... Līdz ņēmu rokā vecās džīnas, šķēres, adatu un diegu, iepirku labi daudz spīguļu un ķēros pie darba.




Ņēmu gabalu no vecām biksēm, pārzīmēju kontūras.

Uzzīmēju sirsniņu (ar sirsniņām astoņgadīgai meitenei nekad nevar nošaut greizi) un sāku piešūt fliterus.

Vienā brīdī atjēdzos, ka vajadzēja taču apmest maliņas, lai neirst. Izdarīju to un turpināju fliterot.

Sākumā biju plānojusi aizdari ar savelkamām aukliņām, tāpēc augšmalā atstāju paplatu tuneli.

Tomēr procesa laikā plāni mainījās un izlēmu, ka ar ļipučkām lipekļiem būs labāk.

Gatavs!

Sanāca forša dāvana Valentīndienā. Meitiņa bija priecīga!!!

Par citām bikšu pārvērtībām šeit, šeit un šeit.

* * *

EKSPERIMENTS AR OLU

Sērfojot internetā un meklējot interesantus olu krāsošanas paņēmienus un citas ar Lieldienām saistītas idejas, uzgāju pamācību eksperimentam ar olu, proti, kā olas čaumala "izgaist" divu dienu laikā. Pastāstīju bērniem un nolēmām pārbaudīt.

Nepieciešams:

• puslitra burka ar aizskrūvējamu vāku
• nevārīta ola
• 9% etiķis

 

Dara tā:

Uzmanīgi ieliek olu burkā. Ielej etiķi apmēram līdz pusei, uzliek vāku un ne pārāk cieši aizgriež, lai gāze, kas veidosies reakcijas laikā, varētu izkļūt no burkas. Atstāj burku uz divām dienām, un ik pa laikam vēro, kas notiek. Jau neilgu laiku pēc eksperimenta sākuma var redzēt, ka reakcija notiek. Ola "aplipusi" ar gaisa burbulīšiem un tie gluži kā dzirkstošā dzērienā ceļas uz augšu.

Pēc vienas dienas. Čaumala jau sākusi irt. Ola kļuvusi raiba, vietām vēl brūna, bet vietām, kur čaumalas vairs nav - gaiša, gandrīz balta.

Pēc divām dienām. Uz burkas malām un šķidruma virspusē redzamas brūnas nogulsnes. Tā laikam ir izšķīdusī čaumala. Pati ola pavisam gaiša.

 

Ņemam ārā no burkas, apčamdām - jā, čaumalas nav! Olu klāj tikai plāna plēvīte, tā, ko ļoti labi var redzēt vārītai olai. Pati ola atgādina kaut ko želejveidīgu. Kad lūdzu asistentam, lai drusku iespiež ar pirkstiņu, lai varu nobildēt un uzskatāmi parādīt, ka čaumalas nav, - ak vai, gadās kļūme! Asistents pārcenšas, pārspiež plēvīti un ola - pļekts! izplūst pa galdu. Bet nekas, neskatoties uz to, eksperiments ir izdevies!

* * *

AVEŅU CEPUMI

Vienkārša recepte, ātri pagatavojami un ļoti gardi!!!

Recepte no "Ilustrētā Junioriem" Nr. 02/2017.

Nepieciešams:

• 190 g miltu,
• 100 g sviests,
• 120 g svaigā siera,
• 1 ola,
• 120 g cukura,
• 1 tējk. vaniļas cukura,
• 1/2 tējk. cepamā pulvera,
• svaigas vai saldētas sasmalcinātas ogas (oriģinālā ir zemenes, mums bija avenes, bet noteikti der arī ķirši, upenes, mellenes, dzērvenes u.c.)

 

Pagatavošana:
1. Bļodā liek cukuru, sviestu un krēmsieru un ar mikseri sakuļ.

2. Pievieno olu un vaniļas cukuru un atkal sakuļ.

 

3. Pievieno miltus un cepamo pulveri un kārtīgi samaisa vai samīca ar rokām.

4.Pievieno ogas un iejauc mīklā.

5. Ar tējkaroti liek uz plāts nelielas mīklas piciņas.

6. Liek cepties 180 grādos un kaifo no smaržas, kas lēnām piepilda māju :)

7. Mūsmājās cepumi apēdās tik ātri, ka knapi paguvu nobildēt gatavo rezultātu. Žurnālā minēts, ka no šī mīklas daudzuma jāsanāk 24 cepumiem, bet mums sanāca vismaz 40. Labāk mazāki, toties vairāk!

* * *

VIŅŠ NĀK!

Par spīti tam, ka ārā mīnus piecpadsmit, gaisā IR jūtams PAVASARIS!!! Sniega (tikpat kā) nav, toties ir gaisma, gaisma, GAISMA!!! Putniņi čivina - arī jūt, ka Viņš tuvojas!!! Tiešām - šķiet, saule lēnām sūcas manī kā švammē, un es pamazām mostos no ziemas miega. No pelēcības, neapmierinātības, mazvērtības, skumjām. Uz gaismu!

Lai priecīgi!!!!

* * *

LAIMĪGU 2017!

Nu tā. Dzīve pamazām atgriežas ierastajā ritmā :) Svētki pagājuši, brīvlaiks gandrīz jau cauri, un beidzot arī iestājies pareizais gadalaiks (cerams, uz ilgāku laiku)

Novēlu visiem, pirmkārt, mierīgu Jauno gadu! Visi tie pareģojumi par karu, viss, kas notiek apkārt - terora akti, kas kļūst par ikdienu... Brrrr.... Dod, Dievs, lai šīs šausmas nenonāk līdz mums. Lai mums pašiem nav jākļūst par neviena negribētiem un nevēlamiem bēgļiem. Āmen!

Otrkārt, treškārt, ceturtkārt un piektkārt, veselību! Pagājšgad ar bērnu nokļuvu slimnīcā. Bardaks, ko izbaudīju uz savas ādas... Ārstu profesionālitāte aizslīd kaut kur otrajā, trešajā plānā aiz komunikācijas haosa, kas valda medicīnas sistēmā. Tāpēc labāk neslimot, lai šīs "ekstras" nebūtu "jābauda".

Un visbeidzot - prieku! Lai mums vienmēr būtu iemesls un spēja priecāties!

P.S. Paldies, Madara, par piparkūku recepti! Izdevās dikti gardas :)

* * *