Salavecis meitai atnesa telefonu. Bez maciņa. A maciņu ta' vajag! Veikalos dārgi, turklāt, ne visi der konkrētajam modelim. Mērfija likums: tie, kas patīk - neder, tie, kas der - nepatīk. Laiks gāja, telefons pa skolas somu bružājās... Līdz ņēmu rokā vecās džīnas, šķēres, adatu un diegu, iepirku labi daudz spīguļu un ķēros pie darba.
Ņēmu gabalu no vecām biksēm, pārzīmēju kontūras.
Uzzīmēju sirsniņu (ar sirsniņām astoņgadīgai meitenei nekad nevar nošaut greizi) un sāku piešūt fliterus.
Vienā brīdī atjēdzos, ka vajadzēja taču apmest maliņas, lai neirst. Izdarīju to un turpināju fliterot.
Sākumā biju plānojusi aizdari ar savelkamām aukliņām, tāpēc augšmalā atstāju paplatu tuneli.
Tomēr procesa laikā plāni mainījās un izlēmu, ka ar
Gatavs!
Sanāca forša dāvana Valentīndienā. Meitiņa bija priecīga!!!
Par citām bikšu pārvērtībām šeit, šeit un šeit.
* * *
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru