DZIMŠANAS DIENAS KŪKA

Kolēģīte iedāvināja zefīru un zemenes ar piebildi - uztaisi ar savām meitenēm zefīra kūku. Laba doma - ideja dzimšanas dienas kūkai gatava. Lielākā tiesa zemeņu gan aizgāja "dzīvajā" tajā pat vakarā, kādas padsmit tik paspēju paglābt un noslēpt :)

Nekad tādu kūku nebiju taisījusi, tāpēc sāku klaiņot pa internetu un meklēt receptes. Pliku zefīra desertu negribējās, tas būtu pārāk salds un salkans, turklāt man taču vajadzēja kaut ko kūkveidīgu. Tā nu sagrābstījos visādas idejas, izvilku "kvadrātsakni" un radīju savu recepti (nē, nu skan pārāk skaļi!) nonācu pie sava zefīra kūkas varianta jeb, pareizāk sakot

BISKVĪTA KŪKA AR ZEFĪRA UN OGU PILDĪJUMU

Biskvītam:
5 olu dzeltenumi
9 olu baltumi
5 ēd.k. cukura
5 ēd. k. miltu
1 tējk. cepamā pulvera

1. Cepeškrāsni ieslēdz un noregulē uz 200 grādiem.
2. Olu dzeltenumus saputo ar 4 ēd.k. cukura.
3. Pievieno izsijātus miltus un cepamo pulveri.
4. Olu baltumus saputo ar 1 ēd.k. cukura stingrās putās.
5. Saputotos olu baltumus prātīgi iecilā iepriekš sagatavotajā olu dzeltenumu-miltu masā.
6. Pusi mīklas lej ar cepampapīru izklātā apaļā tortes formā (ar noņemamu malu) un cep gatavu.
7. Izcep arī otru pusi mīklas.

Pildījumam

500g skābs krējums

2 ēd.k. cukura

4 zefīri (var vairāk)
200 g saldētas mellenes

1. Mellenes izņem no saldētavas, atlaidina.
2. Krējumu saputo ar cukuru.
3. Zefīrus pārdala uz pusēm un sagriež nelielos kubiņos.
4. 2/3 krējuma samaisa ar zefīriem.

Virsiņai

1/3 no sagatavotā krējuma-cukura masas

20g želatīns

dažas mellenes

dažas zemenes

1. Želatīnu aplej ar aukstu ūdeni, uzbriedina un ūdens peldē izkausē.
2. Izkausēto želatīnu pievieno krējumam, samaisa.

Kūkas pagatavošana

1. Tortes formā liek pirmo biskvīta ripu.
2. Uz biskvīta ripas uzmanīgi un vienmērīgi izliek visu krējuma-zefīra masu.
3. Uz krējuma masas vienmērīgi izkārto atlaidinātās mellenes, daļu atstājot dekorēšanai
4. Liek virsū otru biskvīta ripu.
5. Ripas virspusi pārziež ar melleņu suliņu, kas palikusi pāri pēc ogu atlaidināšanas.
6. Pārklāj ar želēt sākušo krējuma masu.
7. Dekorē ar zemeņu pusītēm un mellenēm.
8. Liek ledusskapī - jo ilgāk patur, jo labāk sasūcas.

Rezultāts

Ļoti labs un ņammīgs. Tā kā biskvīta ripas, pateicoties lielajam olu baltumu daudzumam, bija biezas un pufīgas, kūka sanāca  ne slapja, ne sausa, es teiktu - ideāla. Baidījos pārsaldināt, tāpēc ar zefīra daudzumu biju piesardzīga. Rezultātā zefīrs gandrīz nebija jūtams, mierīgi var likt arī vairāk (5, varbūt pat 6 gab.), jo savu skābumiņu dod ogas.

Aiva, vēlreiz paldies par zefīru un zemenēm, un ideju!!!

 * * * * *

Skābeņu laiks

Ome atveda divus maisus ar skābenēm. Puse svētdienas pagāja tās šņikājot

Rezultāts (daļa, protams, noēsta tāpat, svaigā veidā):

3 saldējuma kastītes ar skābenēm sasaldēšanai;
skābeņu aukstā zupa pēc Zitiņas receptes (ļoti laba, karstai dienai - ideāla!);
skābeņu saldējums pēc maija "Ilustrētā Junioriem" receptes:

 

 Ļoti garšīgs! Saldeni skābs... vai skābeni salds... Ņammm...

Cepurīte no zīdaiņu bodijiem

Pavasaris atnāca tik strauji :D :D :D , ka 1.maijā sapratu, ka adītajā vilnas cepurītē (lai gan smalkā un plānā) manam mazajam bērnam tomēr būs par karstu :) Tāpēc pārstrādei atvēlēto drēbju kastē sameklēju saskanīgas krāsas kokvilnas apģērba gabaliņus un tapa plāna, viegla cepurīte pavasarim.

Pirmais bodijs. Ar daudzām mazām Kitijām.

Otrais bodijs. Rozā, ar zīmējumu, kuru, šujot cepurīti, atstāju neredzamu - iekšpusē.

Rozā izrādījās nedaudz par platu, tāpēc to piegriezu vajadzīgajā platumā. Nošuvu sānu malas un augšu. Kaķaino auduma gabaliņu pārlocīju uz pusēm un piešuvu pie rozā gabaliņa apakšas.

 Vēl piešuvu dažas smukumlietiņas un aukliņas.

2.maija rītā cepurīte galvā un uz dārziņu bez raizēm prom :)))

 

Bikses+blūze=svārki jeb "i brjuki prevraščajutsa... 3"

Trešais stāsts no sērijas par bikšu pārtapšanu svārkos (te pirmais un otrais). Šoreiz gan svārciņu formula ir "bikses plus blūze".

Bija Linniņai kādreiz džinsu biksītes, man šķiet, jau kāda atdotas vai "kumpalās" pirktas (tātad pie mums dzīvoja savu vismaz jau otro dzīvi). Bikšu piegriezums diezgan dīvains - paliela dupša daļa, acīmredzot ierēķināta pamperu tiesa, un īsas, šauras stariņas. Uz aci liekas dīvaini, bet uzvelkot kājās - ideāli. Piedodiet, bet foto uzkombinēts tikai "pēc" (jūs jau ziniet, kā ir darbiņu sākot - nadziņi niez un bildēšana nav ne prātā). Samiegtām acīm skatoties tikai uz džinsa detaļām, aptuveni rodas iespaids, kādas tās bikšeles bija:)

Savukārt man bija blūze, arī ne pirmā to valkāju. Un būtu valkājusi vēl, ja vien padušu līnijā tā nebūtu uzmācīgi sarāvusies un maigi sakot, kļuvusi neērta :) Foto: tas, kas palika pāri pēc darba šķērēm - nogriezti 10 cm no apakšmalas.

Tā kā bikšelēm celīši bija krietni norāpoti, bet augšdaļa gana ietilpīga manas mazās peles apaļajam dupsim (bez pamperiem!), tad nolēmu pagarināt to mūžu līdz maksimumam. Galu galā - nekas nav vienkāršaks kā nogriezt biksēm staras, atšūt apakšmalu un svārki gatavi. Tikai manā gadījumā tie būtu super mini svārki un diezvai divarpusgadīgam meitēnam īsti piemēroti :) Tāpēc nocēlu no skapjaugšas otrreizējai pārstrādei atvēlēto apģērbu kasti, piemeklēju "audumu" (t.i., blūzi), pāris šņik-šņaki, viena divas vīles un tadā! - svārciņi gatavi!

P.S.

9 mēn. - 74 cm

tagad Linnai 29 mēn. un kādi 90 cm.

 `

P.P.S. Es joprojām šuju ar rokām :)

Puķes somiņa - atstarotājs

Rīti jau ir pavisam gaiši un arī vakari kļūst aizvien gaišāki. Drīz atstarotāju vairs nevajadzēs. Tāpēc steidzu atrādīt , kamēr tas ir vēl kaut nedaudz aktuāli :))

Bija man mājās elektrodzeltena (zaļa?) dzija.  Šķita - praktiski nepielietojama, bet ārā taču nemetīsi. Kur un kā to izmantot? Vienīgā asociācija  - luksofors. Tā arī radās doma par somiņu tumšajiem ziemas rītiem un vakariem, kas kā luksofors būs pamanāma jau pa gabalu :)

 

1. Somiņas smukā puse (priekšpuse) tamborēta pēc šīs pamācības. Kad sasniegts vēlamais diametrs, pāris rindas notamborēju bez pieaudzēšanas.

2. Otra puse - vienkrāsains aplis. Pēdējās pāris rindas arī bez pieaudzēšanas.

3. Tad abas daļas sašuvu, atstājot vietu, kur iešūt rāvējslēdzi. Sākumā bija plānots iešūt arī oderi, bet darba gaitā sapratu, ka tā nebūs vajadzīga. Jo tamborējums ir pietiekami blīvs, turklāt tā netiks tik inensīvi lietota, ka varētu izdilt, nošmulēties, zaudēt formu, vārdu sakot novalkāties. Tā drīzāk būs aksesuārs ar praktisku pielietojamību :))
4. Puķes centrā iešuvu apaļu atstarotāju.

5. Pēc tam notamborēju un piešuvu pleca "siksnu".
6. Visbeidzot iešuvu rāvējslēdzi.