Trikotāžas kleitiņa

Reciklētas 2 vecas mammas maiciņas + 1 vecs Linnas rāpulis + 1 veca Linnas kombīšpidžammiņa = jauna kleita Linnai. Augša - no rāpulīša, svārciņu daļa - no mammas krekliņiem, princeses bildīte - no pidžammas.

Kā parasti - foto tikai pēc procesa, līdz ar to no izejmateriāliem tikai tas, kas palika pāri :))

Iespējams, šis bija mans pēdējais ar rokām šūtais lieldarbs. Vēl gan ir pāris iesākti, bet tos varēšu pabeigt jau ar savu jauno palīgu - Singer 2250 Serenade.

Sapnis beidzot ir piepildījies!!! Liels paldies manam vīram, kurš to piepildīja! Jo viņam esot palicis "žēl skatīties, kā tu baksties ar to adatiņu" :)))

* * * * *

Brīnišķīga svētdiena Siguldā

Juhūūū!!! Atvaļinājums ir sācies! Priekšā četras garas nedēļas - tikai es un bērni, un vīrs nedēļas nogalēs :))) Šīs droši vien būs četras labākās un skaistākās nedēļas pēdējo 2 gadu laikā, kopš atsāku strādāt pēc Linniņas piedzimšanas. Šo divu gadu laikā ne reizi vien esmu pie sevis nodomājusi - manas laimīgākās dienas ir dienas, kad bērni apslimuši, man nav jādodas uz darbu, bet varu palikt mājās ar savām pelēm. Grēks tā domāt un kur nu vēl runāt, bet diemžēl tā ir. Vismierīgāk un harmoniskāk jūtos, kad esmu ar viņām kopā. Bet, piemēram, pagājušonedēļ, kad viena no viņām bija "izsūtījumā" pie omes Siguldā, bet otra - pie drauga Āraišos, biju visai tramīga. Bija plāns izmēzt māju, pievārēt lielo gludināmās veļas kalnu, pārskatīt un izrevidēt meiteņu drēbju skapi, bet.... neviens no šiem plāna punktiem netika izpildīts. Māja tukša, klusa, vakaros neviens neskrien pretī ar spalgu "Mammmmāā!" Skaitīju dienas līdz piektdienas vakaram, kad atkal satikšu savas palaidnes. Tāpēc turpmākajām četrām nedēļām nekādu plānu nav, atskaitot vienu nedēļas nogali, par kuru varbūt citreiz. Ļausim, tā teikt, "lai upe mūs nes"... :)

Garš sanāca ievads, bet nu par BRĪNUMU, ko piedzīvoju svētdien Siguldā.

Tā kā nebijām Dziesmusvētku dalībnieku vidū, ne arī starp tiem izredzētajiem, kas tika pie koncertu biļetēm, tad brīvdienas nolēmām pavadīt ārpus ļaužu pārpilnās, svelmainās, nogurdinošās Rīgas. Pēc svētdienas brokastīm, štukojot, ko interesantu pasākt kopā ar bērniem, izskatījām gan iespēju izstaigāt Līgatnes dabas takas (bet Linnai būtu par garu), apskatīt strausus Morē (bet nebijām pārliecināti, ka svētdienā mūs pieņems), doties atpūsties pie ezera (bet bērniem apniktu, jo vecāki neļautu bez pārtraukuma tupēt ūdenī)... Galu galā vīrs ierosināja palikt Siguldā, izstaigāt pilsdrupas. Biju pārsteigta!!! Laikam kādu laiku nebijām tur bijuši - daudz kas atjaunots, sakopts, vairākas skatu platformas, soli, galdi, dzeramais ūdens lielā krānā tieši no pazemes. Divi torņi atvērti apskatei, vienā no tiem - seno ieroču izstāde, kur visu var ne tikai aptaustīt, bet arī ņemt rokās, pacilāt, otrā - piecos stāvos skatu laukumi, ierīkots lifts, kas skaisto Siguldas, Turaidas un Krimuldas panorāmu ļauj baudīt arī cilvēkiem ratiņkrēslos un bēbīšu māmiņām. Pret Turaidas pili vērsts tālskatis, ar kuru par 20 santīmiem var izpētīt pili rokas stiepiena attālumā. Biju sajūsmā, kur nu vēl bērni!!! Fotoaparāts, kā par nelaimi, bija palicis Rīgā, tāpēc izmantošu svešas bildes no šejienes:

Izstaigājot pilsdrupas un dodoties prom gar Jauno pili, mūs pārsteidza vēl kāds Brīnums. Izskatījās pēc kāda privāta pasākuma ar dzīvu klasisko mūziku, tēju, vīnu, uzkodām. Bet nekā! Izrādās, tas ir Siguldas koncertzāles BALTAIS FLĪĢELIS rīkots publisks pasākums MUZIKĀLĀS BROKASTIS, kas notiek ik vasaru katru svētdienu un pilnīgi par brīvu! Šajā reizē muzicēja pieci pūšaminstrumentu mūziķi no "Sinfonietta Rīga". Absolūts miers, pilnīga harmonija, skaista mūzika, apgaroti cilvēki kā nu kurš - cits uz deķīša turpat zālīte atlaidies kaifo, māmiņas ar mazuļiem ratiņos un tādiem, kas turpat skraidelē, vecākas kundzes platmalēs piemetušās uz sola koku ēnā, velobraucēji piestājuši un skatās Brīnumā tāpat kā mēs, cits mērķtiecīgi nācis uz šejieni kopā ģimeni, līdzi pleds, tēja termosā, un grozā maizītes... Ārzemju tūristi garām ejot pieklusina skaļās sarunas un fotografē. Tie, kas vēlas netraucēti papļāpāt ar skaistu mūziku fonā, apsēdušies tālāk, lai netraucētu pārējiem baudīt. Ne miņas no Rīgas stresa, Dziesmusvētku kņadas, pat mani bērni, kas tikko vēl drasēja pa pilsdrupām, kļuva mierīgi un sapņaini. Iesaku, ja vien sanāk kādā svētdienas rītā būt Siguldā, noteikti apmeklēt šo pasākumu. Tas nebūs jānožēlo! Paldies koncertzāles vadītājai Inesei Zagorskai! Lai kaut nedaudz ilustrētu, pievienoju A.Linarta bildes no koncertzāles mājaslapas:

Lai mums visiem saules pilna vasara!!!

* * * * *

Fantastiskā Kristīnes rabarberu kūka

 Man ir forša kolēģe - Kristīne, kuras piedāvātās receptes līdz 2012.gada rudenim varēja atrast teju katrā žurnāla "Mūsmājas" numurā. Esmu izmēģinājusi daudzas no viņas piedāvātajām un zinu - viņas vārds (viņa arī Šarlote Cielava) pie apraksta ir 100% garantija tam, ka izdosies. Pie tam - kas man ir ļoti svarīgi - sastāvdaļas nopērkamas katrā veikalā, nav jāskrien uz Gemosu vai Stokmanu, ja sagribas, piemēram, kūku.

"Mūsmājas" Nr.10 [230] - 16.05.2012.

Man sanāca tāda:

Tiešām ļoti, ļoti, ļoti garšīga!

* * * * *

Medus kūka ar rabarberu pildījumu

Omes 75 gadu jubilejas kūka, kas bija domāta kā skaists (skaists!!!) pārsteigums, bet sanāca... khm kā sanāca. Saku uzreiz - garšo daaaudz labāk nekā izskatās bildēs.

Tā kā medus kūkai, lai tā garšotu pēc kūkas, nevis pēc  cepumiem, starp kuriem ieziests pildījums, ir vajadzīga vismaz nakts ledusskapī, tad iepriekšējā vakarā to izcepu un kārtu kārtām sapildīju, bet rotāšanas-greznošanas darbus atliku uz svinību dienas rītu. Bet!!! Kā jau nereti notiek - pēdējā, visatbildīgākajā posmā, kaut kas noiet tik greizi, ka labot vai atlikt uz vēlāku vairs nav iespējams. Tā arī man - sestdienas rītā pēkšņi sākās tādi nelabumi, ka knapi spēju aizvilkties no gultas līdz tualetei un atpakaļ. Zvans omei: sorī, nebūsim ne paši, ne kūka. Tomēr uz pēcpusdienu atguvu dzīvības pazīmes, un tik daudz kā sadrupināt atlikušās mīklas garoziņas un pārkaisīt ar tām kūku, spēju. Tā nu kūka, lai arī ārēji necila, tomēr nonāca uz svinību galda. Un ziniet - tās atsauksmes, tās bija kā balzāms dvēselei! Vēl nākamajā dienā saņēmu jautājumu, vai tiešām esmu cepusi pati, nevis pasūtījusi kādā smalkā konditorijā :))

RECEPTE NO SENĀM "MŪSMĀJĀM":

Mīklai:

• 1 glāze cukura
• 3 glāzes miltu
• 100g mīksta (istabas temperatūras) sviesta
• 2 olas
• 1 ēdamkarote medus
• 1 tējkarote sodas

1. Olas samaisa (NEsakuļ) ar cukuru un sviestu. Visu karsē katliņā, līdz cukurs izkūst.
2. Citā katliņā karsē medu un sodu, līdz masa uzputojas un kļūst brūna.
3. Abas masas sajauc kopā.
4. Piesijā miltus un samīca viendabīgu mīklu. To sadala 5 vienādās bumbiņās. Pa vienai izrullē 5mm biezumā un, uzliekot tortes formas pamatni, izgriež apli. Atgriezumus arī beigās izcep.
5. Cep 180 grādos 5-10 minūtes. Jo ilgāk ceps, jo cietākas (sausākas) sanāks ripas. Tāpēc, ja vien nav vēlēšanās iegūt kaut ko līdzīgu piparkūkām, iesaku nepārcept :)

Pildījumam:

• 1 glāze cukura
• 2 glāzes skāba krējuma
• 1 tējkarote vaniļas cukura
• 200 g smalki sagrieztu rabarberu

1.  Faktiski būtu jāsāk ar šo punktu un tikai tad jāķeras klāt mīklas gatavošanai. Rabarberus apber ar 5 ēdamkarotēm cukura, noliek malā vismaz uz stundu, lai sasulojas. Liek visu katliņā, ja nepieciešams, pielej pāris ēdamkarotes ūdens, un vāra, līdz rabarberi izšķīst. Atdzesē un sablendē.
2. Krējumu saputo ar cukuru, vaniļas cukuru un rabarberu masu.

 Virsiņai:

• pusglāze cukura
• 1 glāze skāba krējuma
• pustējkarote vaniļas cukura
• puspaciņa (10g) želatīna
• medus mīklas atgriezumu drupačas
• šokolādes krikumiņi, skaidiņas

1. Cukuru, vaniļas cukuru un skābo krējumu saputo.
2. Želatīnu aplej ar aukstu ūdeni, uzbriedina un karsējot ūdens peldē, izšķīdina. Pievieno krējuma masai.

Izceptās plāksnes kārto vieno virs otras, pa vidu ieziežot krējuma-rabarberu krēmu. Liek ledusskapī uz vismaz 12 stundām. Pēc izņemšanas no ledusskapja pagatavo virsiņas krēmu un, kad tas sāk biezēt, vienmērīgi pārklāj tortes virsu. Pārkaisa ar drupačām un šokolādes krikumiem.

* * * * *

Trīs mazas Princešu kūciņas

Gatavojot dzimšanas dienas kūku, palika pāri pavisam nedaudz biskvīta mīklas. Ārā tak nemetīsi - jāizmanto! Ņēmu kēksiņu papīra formiņas (5 cm diametrā) un iepildīju tajās mīklu, kādu ēdamkaroti katrā - sanāca 6 gab., un krāsnī iekšā. Izcepās ļoti ātri. Gatavās "pankūciņas" liku pa 2 kopā, vidū iesmērējot zemeņu zapti. Pārkaisīju ar pūdercukuru, cukura sirsniņām un pašā viducī - lielu dzērveni.

Kā jūs domājat, kāda bija manu princešu reakcija? :) :) :)

* * * * *