Lapas

2012. gada 8. janvāris

Dekupēts WC paliktnītis

Pēdējā laikā vecākajai meitiņai aizvien biežāk rodas interese par dabisko vajadzību nokārtošanu lielajā podā :) Šim nolūkam iegādājāmies pavisam vienkāršu paliktnīti, ko palikt zem lielā poda "brilles", lai sēdēšana ērtāka un mazais dupsītis neieveļas iekšā. Tā kā paliktnis bija vienmuļā pelēkbaltā krāsā, tad nolēmu tam piešķirt nedaudz individualitātes un apdekupēt ar Vinija Pūka un viņa draugu attēliem. Sameklēju salvetes un ķēros pie darba. Darīju visu tāpat kā dekupējot dēlīti, arī līmi un laku izmantoju to pašu.
Ņemot vērā, ka iepriekš apdekupēju koka virsmu, bet šoreiz - plastmasas, varu teikt, ka koka virsmas rezultāts ir glītāks. Uz plastmasas arī pēc nolakošanas var redzēt lieko līmi kas iet pāri salvetes aplikācijas maliņai, to var sajust arī ar tausti, bet delītis ir vienmērīgi gluds. Acīmredzot, strādājot ar plastmasas virsmu, jādarbojas īpaši rūpīgi :)
Jāatzīt, ka nedaudz aizrāvos un, manuprāt, rezultātā ir par daudz raibuma. Bet kas padarīts - padarīts.

2012. gada 1. janvāris

Čīb-zeķ-zābaki

Silta dāvana draudzenei :) Līdz pēdai adīti pēc bēbīšu zābaciņu principa. Tad noraukti. Pēdiņa izgriezta no filca un piešūta gatavam čīb-zeķ-zābaciņam.
Jautāsiet, vai neslīd? Nē, neslīd, pati iemēģināju :) Vismaz pa lamināta grīdu nē. Varbūt, ja mēģinātu valsēt pa labi vaskotu parketu, tad...

2011. gada 4. decembris

Citādāki Adventes vainagi

Laikam jau nepiederu pie tām saimniecēm, kas visu dara laikus. Vienmēr šķiet - vēl ir laiks, vēl ir laiks..., līdz attopos, ka laiks beidzās... vakar. Tā arī ar Ziemassvētkeim. Domāt un plānot gan dāvanas, gan svētku vakaru sāku jau it kā laikus, bet pati darīšana kaut kā atliekas un atliekas. Piemēram, to, ka šogad man būs adīts Adventes vainags, izdomāju jau pirms gada. Bet uztapis tas ir tikai tagad, kad otrā Adventes svētdiena jau klāt. Labi vēl, ka nenovilku līdz Ziemassvētku vakaram :)

2011. gada 20. novembris

Cepure. Zilā. Sāniski adītā

Jauna. Silta. Zila :) Adāma savādāk, nekā ierasts, bet adās vienkārši un raiti. Vispār jau, ja godīgi, nav tāda, kādai vajadzēja būt. Jo bija jāsanāk beretei :) Bet man laikam dzija bija rupjāka (PRJAŽA IZ TROICKA - "MOROZKO", 200m/100g, 100% vilna, adāmadatas nr. 3,5) nekā oriģinālam, un ieteikto 11  - 12 atkārtojamo joslu vietā manas galvas apkārtmēram pietika ar septiņiem atkārtojumiem. Līdz ar to mana cepure nesanāca tik kupla kā berete. Un ja ne draudzenes darinatā puķe, kas tai piešķir sievišķīgu eleganci, tad tā izskatītos pēc prastas ļobenes.