Kad TV sāka brīdināt par gaidāmajiem saliem, sasparojos uz jaunu cepuri Ancei. Iepriekšējā gada ausaine jau kļuvusi nedaudz par knapu, bet 10 un vairāk mīnusos ar papliku pakausi doties ārā nebūtu prātīgi. Iepirku baltu vilniņu un vēl kazlēna mohēru klāt, un sāku adīt. Dubulto, ar oderīti. Bija jau skaista, ar pīnēm un bumbulīšiem, tomēr uzvilkta galvā izskatījās kā pačka. Kā tādai cittautiešu omei. Nu nē, ievilku elpu, aizspiedu acis un vienā rāvienā izārdīju.
Piegājienu numur divi sāku ar jautājumu meitai: kādu cepurīti tu gribētu? Ar Hello Kitty. Nu bet protams! (lai gan es biju gaidījusi kaut ko no feju un princešu pasaules, ap ko šobrīd griežās visa mūsu dzīve un sarunas)
Adīšana gaužām vienkārša.
1. Uz apaļajām adatām uzmetam vajadzīgo actiņu skaitu un adām trubu. Kad vajadzīgais garums noadīts, nenoraucam, bet smuki sašujam ar šo paņēmienu.
2. Uztamborējam trīs ovāliņus: divus melnus acīm un vienu dzeltenu degunam. Piešujam. Ar melnu dziju izšujam ūsas. Seja gatava.
3. Oderei izmantojam tikai vilnas dziju, kazlēna mohēras pavedienu nē. Gar cepures apakšmalu uzlasām visas actiņas. Atkal adām trubu. Tikai šoreiz veidojam apaļu noraukumu, 5 reizes katrā otrajā, pēc tam katrā rindiņā 8 vietās labiski saadot divas actiņas.
4. Ieveram oderi cepurē, uzvelkam bērnam galvā un atzīmējam vietas, kur jānošuj austiņas. Nošujam.
5. Uzadām pušķīti, piešujam.
6. Pieadām bantītes. Maniem bērniem noteikti vajag sasienamas cepures, citādāk tās slīd nost no ausīm.
- Cepuri var sākt adīt no otra gala - no oderes, tad būs vieglāk veidot noraukumu, jo varēs ik pa laikam piemērīt.
- Acis un degunu var netamborēt, bet izšūt.
- Lai ausis nebūtu ļumīgas, bet turētos stingri, pirms oderes pieadīšanas tajās var ielikt kartona vai cita stingra materiāla trīsstūrīšus.
- Oderi var adīt un sašūt tāpat kā pamata cepuri, neveidojot noraukumu. Tas prasīs nedaudz vairāk dzijas.
- Galu galā - oderi var adīt atsevišķi un beigās piešūt cepurei.
