Lapas

2012. gada 22. jūlijs

Arī mums žurnālbeņķis

Ideju jau labu laiku atpakaļ noskatīju "Ievā" (vai "Ievas Mājā", varbūt). Nesen to atkal ieraudzīju "Mazajā ābolā". Tā kā arī man sakrājusies kaudze pēdējo gadu "Mans Mazais" žurnālu, kuri savu aktualitāti zaudējuši, tomēr izmest žēl, tad beidzot ideja sagaidīja savu realizāciju. Kopējais žurnālu augstums 15cm + spilventiņš, kas reciklēts, pāršujot Ances džinsa sarafānu, uz kura bija neizmazgājams traips. Savukārt spilventiņš pildīts ar savu laiku nokalpojuša spilvena sinteponu, kurš bija saplacinājies, bet to kārtīgi izplūkāju un "uzpufināju". Kopā  augstums varētu būt kādi 20cm. Nav daudz, bet ja ar laiku nāks klāt vēl kādi žurnāli, tad beņķīti mierīgi varēs paaugstināt, siksnas vienkārši pārsprādzējot par kādu caurumiņu uz priekšu.


Linnai beņķīša augstums tieši laikā


2012. gada 18. jūlijs

Sirds pilna

Kādreiz man ļoti patika karstas vasaras. Patika gozēties pludmalē, cepināt ādu saulē un veldzēties ezerā.
Bet!!!
Kopš pirmās grūtniecības laikiem ar katru gadu arvien mazāk mīlu (maigi sakot) karstumu. Lai gan vasara joprojām ir mans mīļākais gadalaiks. Ja kāds pie +22 saka, ka ir vēss, tad es saku - ideāli! Un vēl ideālāk būtu, ja Latvijā gaiss nekad nesasiltu augstāk par +24 grādiem.
Kad gaidīju savas meitiņas 2008. un 2010. gadā, iegadījās riktīgi karstas vasaras. Tā kā grūtniecības bija patiešām GRŪT-niecības un gaidību laikā saasinājas ginekoloģiska rakstura kaites, tad drīkstēju atrasties tikai horizontālā stāvoklī, labākajā gadījumā sēdus, bet nekādā gadījumā jebkādas fiziskas aktivitātes. Kur nu vēl atrašanās saulē! Atvēru visus  logus, iesēdos tieši caurvējā, un tikai tā varēju pārciest karstumu. Visvairāk mani tracināja frāze (kad kāds piezvanīja un pajautāja kā man klājas, uz ko atbildēju, ka grūti, jo karsti): "Šodien jau nav nemaz tik karsts!"
Šogad vasara nepavisam nav karsta. Gandrīz manā gaumē. Tikai par maz saules un par daudz slapjuma. Vienīgas karstās dienas mūs iegāza. Viss bija tik jauki. Atvaļinājums beidzot sācies, es ar bērniem laukos, saule, svaigs gaiss no rīta līdz vakaram, kad gaisam paliekot vesākam atveram logus, lai svaigums ienāk arī istabās........ Nu kāpēc es tai pēdējā, liktenīgajā naktī atstāju logu vaļā, tieši pie gultas! Nu, kāpēc, velns parāvis! Gribēju, kā labāk, bet sanāca pavisam nelāgi...
Tagad abas pelītes galīgi slimiņas.Ancītei bronhīts - jau kuro dienu mokās ar augstu temperatūru un jau kuro nakti klepo, līdz vemšanai. Raudot apķeras man ap kaklu: "Mammīt, es nevaru..." Trokšņi bronhos abās pusēs. Linniņai šausmīgas iesnas, traheolaringīts ar tendenci uz bronhītu, un vienā austiņā viegls otīts. Bērniem grūti, sāp. Šodien sākām lietot antibiotikas, ārsts sola uzlabošanas trešajā dienā. Bruņojos ar pacietību un ceru... Būs labi!


2012. gada 26. jūnijs

LĪGO pa īsto

Šogad bijām nolēmuši līgot pa īsto - ar pašceptiem pīrāgiem, pašsietu sieru un citām pašu gatavotām ēdmaņām, ar milzīgu ugunskuru, dziesmām u.t.t.
Gatavojāmies arī pa īsto un rūpīgi. Tā teikt, katram bija savs mazāks vai lielāks pienākums kopējo svētku tapšanā:
Nu jau tā gandrīz vai tradīcija, ka mūsu tētis cep pīrāgus,

bez palīgiem neiztikt:)

 Agnesīte - siera meistars
un vienreizēji, neaprakstāmi garšīgās rabarber-biezpien-drumstalmaizes autore
(mazs stūrītis no plātsmaizes redzams augšējā foto ar mani pīrāggaļas griešanas procesā)


Pāris dienu iepriekš sataisījām arī rabarberu kvasu, ko ar gardu muti lakām jau svētku gatavošanās laikā. Nenofočēju. Bet reku recepte no 13.jūnija "Mūsmājām":



Par šašlikiem un rosoliem šoreiz nē. Lai gan, šķiet, arī tie jau sen ir neatņemama LĪGO pa īsto sastāvdaļa :)))

Kad pierimās lietus, Artūra tētis sacirta meijas un salika gan mājās, gan pirtiņā. Bet mēs bridām pļavā puķes plūkt un vainagus pīt. Re, kādas man smukas līgotājas :

Bijām kapitāli nodrošinājušies pret lietu - nojume uzslieta, gumijnieki kājās, vējjakas mugurā, cepures galvā un rezerves drēbes somā. Bet lietus padevās vējam, un pret vēju bijām bezspēcīgi. Pat prātā nebija ienācis ka te, gandrīz pašā Vidzemes viducī var pūst tādi vēji kā Kurzemē pie lielās jūras. Nojume sabruka, paši nosalām, milzīgais ugunskurs palika neiekurts (TĀDĀ vējā ugunskuru var kurt tikai klajā laukā un arī tas ir ne pārāk droši)... Godīgi sakot, mazliet jau deguns nokārās, bijām spiesti pārvākties pirtiņā, siltumā, kur jutāmies omulīgi, bet LĪGO pa īsto sajūta pačibēja, dziesmas nedziedājās, pat pīrāgi neēdās. Bērniem gan rotaļas ritēja pilnā sparā līdz pat pusnaktij

Jāņu rīts atausa saulains. Vējš bija rimies. Un beidzot varējām iekurt lielo Jāņu ugunskuru. Nekas jau nebija nokavēts - Jāņu dienā Jāņu ugunskurs, vai tad kaut kas ir nepareizi? Arī Jāņabērni nāca un gāja pamīšus visas dienas garumā. Secinājums viens - svētki bija tādi, kādiem, acīmredzot, tiem bija jābūt. Tā tam bija jābūt un nav ko skumt, ja kaut kas neizdodas, kā plānots :))

P.S. Īpašs paldies mana vīram par ļoti, ļoti garšīgo grillēto lasīti :))) Mmm, kā es gribētu tagad kādu gabaliņu...

Vai jūsu svētki izdevās, kā plānots?

2012. gada 19. jūnijs

Daudzstāvu autostāvvieta

Ārčijam iekrājies prāvs skaits mazo mašīnīšu. Nu, tik daudz, ka to lērumu vairs nebija iespējams savaldīt. Tāpēc mūsu tētim jau janvarī tika izteikts tāds kā mājiens, tāds kā lūgums uzdarināt rotaļu auto daudzstāvu stāvvietu. Artūros Artūrs beidzot pie tās tika! Kas ilgi nāk, tas labi nāk, vai ne?
Re, rezultāts tik labs, ka pat jaunkundzi ne atraut no mašīnām :D :D :D




Augšstāvs stiklots, lai var redzēt, kas apakšā notiekās

Jumta nav, tāpēc pie vajadzības augšējo stāvu var izmantot par helikoptera pacelšanās/nolaišanās platformu

Materiāls:
komatekss (stabi, grīda)
krāsains organiskais stikls (apmales)
organiskais stikls (augštāva grīda)

Ja Tu arī gribi tādu, zvani Sandim 29241558 vai raksti ancesmodes@inbox.lv