Linna tamborē :) jeb SVĒTDIENAS KADRS

Es iemācījos tamborēt septiņu [+/-] gadu vecumā. Izskatās, ka mana mazākā meitiņa to apgūs krietni agrāk :)))

 

 

MĒS AIZIESIM UN NOBALSOSIM PRET

Vakar vakarā, braucot tramvajā mājās no darba, aizdomājos par gaidāmo referendumu. Man ir bail... Man ir bail, ka mums atkal būs svarīgākas lietas, ko darīt 18.februārī, man ir bail, ka mēs atkal katrs savā čauliņā ierāvies domāsim "ko nu es, mana viena balss tāpat neko nemainīs". Man nav nekas nekas ne pret krieviem, ne krievu valodu, ne pret kādu citu nacionalitāti vai valodu. Bet es gribu dzīvot latviskā Latvijā un gribu, lai mani bērni aug latviskā Latvijā. Lai mani bērni aug Latvijā!!! Laikam jau mēs - tie, kas joprojām esam šeit, Latvijā - Tēvu zemē, nevis Īrijā, Anglijā, Vācijā vai sazin vēl kādā citā Laimes saliņā, esam visīstākie šīs zemes patrioti. Kurš gan cits, ja ne mēs paši, pastāvēs par mūsu zemi un valodu? Tāpēc aiziesim un nobalsosim PRET krievu valodu kā otru valsts valodu!

(Turpmākais teksts ir citāts no ķēdes vēstules, ko saņēmu "draugiem.lv")

 Mēs aiziesim uz referendumu visi un nobalsosim par savu latviešu valodu, ievelkot krusta zīmi PRET otru valsts valodu. Mēs balsosim Rīgā, Liepājā, Londonā un Dublinā. Mēs balsosim paši, ņemsim līdzi uz iecirkņiem savus bērnus un mazbērnus – lai viņi redz, ka esam lepni par savu valodu, ka nosargāsim valodu, valsti, tautu un zemi arī mazmazbērniem un nākamajām paaudzēm.

Mēs sanāksim iecirkņos ar latviešu melodijām sirdī. Mēs taču atceramies "... viena saule, tas pats mēness, visiem viena mātes valodiņ...". Dziedāsim, jo tauta, kas dzied, – nemirst. Dziedāsim visi kopā iepriekšējā vakarā – lai mūsu nelabvēļi uzzina, cik liels un skanīgs ir latviešu koris. Sarkanbaltsarkano lentīti pie krūts nēsāsim visu februāri, brauksim ar mašīnām, kas rotātas Latvijas karodziņiem, visu nedēļu pirms referenduma liksim pie savām mājām valsts karogus.

21. februāris ir Pasaules Dzimtās valodas diena, bet nedēļa līdz šai dienai – Dzimtās valodas nedēļa. Tā kā mūsu politiķi ir lēmuši tieši šajā nedēļā piedalīties referendumā, tad darīsim to – mīlot un cienot savu valodu, rakstot un runājot labā un pareizā latviešu valodā.

Mums ir jaunieši, ar ko lepoties, tādi kā Mārtiņš Pavasaris ar savu klipu un aicinājumu iet uz referendumu. Mēs ticam, ka mums būs daudz šādu jauniešu, kas rakstīs viens otram labas ziņas interneta vidē, telefona īsziņās, uzņems jaunus klipus un aicinājumus.
Latvieši kā maza tauta ir labi valodu pratēji. Gandrīz ikviens latvietis runā trīs vai četrās valodās, ko nevar teikt par lielo nāciju pārstāvjiem. Balsojot par latviešu valodu, mēs balsojam par mazas tautas valodas prasmēm, izglītību, zināšanām, pašcieņu. Mēs labprāt runājam krievu valodā, labprāt lasām šajā bagātajā valodā un mīlam jebkuru Latvijas pilsoni ar viņa dzimto valodu, bet prasām godu arī savai valodai. Mēs nevienam neesam uzmākušies ar padomiem un aizskāruši citu nāciju pašcieņu, bet nepieļausim arī svešu ļaužu diktātu. Tie, kas raisīja šo referendumu, bija tikai un vienīgi ļaunprāši, kas gribēja sanaidot Latvijas iedzīvotājus. Un viņiem referendumā atbildēsim, ceļot godā latviešu valodu, ceļot latviešu pašcieņu, pašlepnumu un tautas apziņu.

Referendumā mēs piedalīsimies visi un ievilksim krusta zīmi PRET. Gandrīz katrā latviešu ģimenē ir auto. Šoreiz aizmirsīsim nesaprašanos, palīdzēsim kaimiņiem, paziņām, visiem kam grūti nokļūt līdz iecirknim. Mīlestības apliecinājums latviešu valodai - kopīgs PRET.

Ome arī spēlējas ar lellēm

Lūk, kāds pārsteigums mūs sagaidīja, kad aizbraucām uz Siguldu pie omes!

Mana vecā, labā, mīļā lelle (neatceros vairs, kā viņu sauca... iespējams, ka Ligita - bērnībā šis vārdiņš man likās visskaistākais no visiem un tā nosaucu ne vienu vien savu lelli) saposusies jaunā omes cakinātā tērpā.

Kleitiņa ar baltām, greznām podziņām, zeķītes ar bumbuļiem, matos iepītas baltas bantes... Kolosāli!

Paldies, mammu!

Hello Kitty. Mammas versija

Mana pirmā pašas rokām gatavotā rotaļlieta :)) 

Procesa gaitā vienubrīd jau likās, ka pirmais kucēns (t.i., kaķēns) būs jāslīcina (t.i., jāiznīcina). Nokāru degunu, ka leļļu meistars no mani nekāds, bet izmest bija žēl, tāpēc iebāzu neizdevušos kaķenīti tā dziļāk.  Kad pēc pāris dienām viņu, tādu puspabeigtu, izvilku no rokdarbu atvilktnes un aplūkoju ar "svaigu" aci, sapratu, ka nemaz tik traki nav. Eksāmens jau nav jāliek, turklāt Ancīte nepacietīgi gaidīja, kad beidzot manta būs gatava un varēs spēlēties. Meitu mātes sapratīs :)))

 Tapšanas gaita.

1. Vispirms sameklēju internetā Hello Kitty zīmējumu. Izdrukāju, kopējot palielināju, izgriezu.

2. Ņēmu vienu savu laiku nokalpojušu baltu trikotāžas krekliņu un pārzīmēju Kitijas kontūru uz tā . Izgriezu, pa perimetru sašuvu, atstājot mazu spraudziņu, pa kuru sapildīju sinteponu, pēc tam aizšuvu arī to.

3. Nošuvu rociņu un kājiņu vietas.

4. Sameklēju pogas acīm un deguntiņam. Piešuvu.

5. Ar melnu dziju uzšuvu ūsas.

6. Ņēmu vēl vienu savu laiku nokalpojušu T-kreklu, šoreiz sarkanu - bantītei. Izveidoju bantīti, piepildīju ar sinteponu, piešuvu pie kaķenītes galviņas.

7. Tā kā Kitijas kakls bija sanācis tik resns, it kā viņa būtu slima ar "cūciņu", tad to mazliet savilku, apliekot krelles.

Hello Kitty. Tēta versija.

Kārtējais tēta taisītais pulkstentiņš :)

Tapis Ziemassvētku vecīša dāvanu maisam. Laimīgā saņēmēja un jaunā īpašniece - Ance :)))