Citādāki Adventes vainagi

Laikam jau nepiederu pie tām saimniecēm, kas visu dara laikus. Vienmēr šķiet - vēl ir laiks, vēl ir laiks..., līdz attopos, ka laiks beidzās... vakar. Tā arī ar Ziemassvētkeim. Domāt un plānot gan dāvanas, gan svētku vakaru sāku jau it kā laikus, bet pati darīšana kaut kā atliekas un atliekas. Piemēram, to, ka šogad man būs adīts Adventes vainags, izdomāju jau pirms gada. Bet uztapis tas ir tikai tagad, kad otrā Adventes svētdiena jau klāt. Labi vēl, ka nenovilku līdz Ziemassvētku vakaram :)

Rūķīši

Šodien mēs ar Anci taisījām rūķīšus.

Cepure. Zilā. Sāniski adītā

Jauna. Silta. Zila :) Adāma savādāk, nekā ierasts, bet adās vienkārši un raiti. Vispār jau, ja godīgi, nav tāda, kādai vajadzēja būt. Jo bija jāsanāk beretei :) Bet man laikam dzija bija rupjāka (PRJAŽA IZ TROICKA - "MOROZKO", 200m/100g, 100% vilna, adāmadatas nr. 3,5) nekā oriģinālam, un ieteikto 11  - 12 atkārtojamo joslu vietā manas galvas apkārtmēram pietika ar septiņiem atkārtojumiem. Līdz ar to mana cepure nesanāca tik kupla kā berete. Un ja ne draudzenes darinatā puķe, kas tai piešķir sievišķīgu eleganci, tad tā izskatītos pēc prastas ļobenes.

Lai mazajām peciņām nesalst

Rudens klāt un teju katru dienu rokdarbu blogos, kuriem sekoju, parādās aizvien jauni un jauni ieraksti par jaunradītiem zeķu/mukluku/čību pāriem. Arī manai Bebuliņai tapušas jaunas, siltas zeķītes.

Pašas zeķītes vienkāršas un praktiskas - tā kā nu jau Linniņa, turoties pie mēbelēm, pārvietojas uz divām kājām, tad izvēlējos tumšu dziju, nevis baltu, dzeltenu vai rozā. Bet, lai nebūtu garlaicīgas, tad izšuvu uz tām vasaru - saulīti, odziņas un veldzējoša lietus mākonīti (tas nebūt nav pelēkais, drūmais rudens mākulis).

Auskari

BEIDZOT esmu tikusi pie diviem pāriem jaunu auskaru. Šoreiz - ne pašas, bet vīra roku darinātiem.