4.augusta rīts. Pamostos ap astoņiem un dzirdu - mana jubilārīte savā istabā jau "lasa" grāmatiņu. Pieceļos un ieeju viņu samīļot - Daudz laimes dzimšanas dienā, meitiņ, tev šodien paliek četri gadiņi! Kādu brīdi pamīļojamies, tad klusiņām saģērbjamies un, kamēr tētis un māsa vēl guļ, dodamies uz virtuvi gatavot brokastis. Un tad pēkšņi atskan jautājums: "Vai dāvanas nebūs?" Bladāc! Biju pārliecināta, ka mani bērni pagaidām vēl nav "no dāvanām atkarīgie", nu... ka viņām tas nav tik svarīgi, jo mēs nekad neesam dāvanu "būtiskumu" uzsvēruši. Bet še tev! Un kā tad man tagad atbildēt - nē, meitiņ, nebūs gan!??? "Ko tu vēlētos dāvanā?" Nākamais pārsteigums: "Bārbiju!" Šī rīta saruna noteica visu turpmāko dienas gaitu, kas bija ieplānota kā mierīga mājās pabūšana, mielošanās ar pašgatavotu saldējumu un siera kūku, kurā iesprausts sveču 4. Tā vietā saliekam mašīnā cienastu, ieskaitot traukus un salvetes, un dodamies ciemos pie draugiem ievērtēt viņu tikko iegādāto dzīvokli. Kur teikts, ka ciemiņiem jābrauc pie jubilāra, var taču arī otrādāk!
Jaunajā dzīvoklī ļauts apzīmēt sienas,
pie reizes izmantot iespēju un fiksi pa kluso uzkrāsot lūpas :)
"Veselīgas" pusdienas vienā no fāstfūdiem un tad skriešus uz kino noskatīties "Leduslaikmetu 4". Kamēr tēti ar bērniem bauda filmiņu, mammas un mazā māsa ķemmē bodes.
Vēlu vakarā beidzot tika nopūsts arī sveču 4.
Nu jau rit trešā diena, un bārbija vārdā Anna netiek izlaista n o rokām. Ja nu vienīgi guļot.
Domāju, ka ar šo maisam gals ir vaļā un vairs nebūs nevienas jubilejas vai citu svētku bez jaunas bārbijas. Būs viegli atbildēt uz mūžīgajiem jautājumiem "Ko uzdāvināt?" Skaidra lieta - bārbiju!
Atceros savas bērnības apsēstību uz bārbijām. Pirmo tādu gan dabūju tikai astoņu gadu vecumā, bet cik daudz radošu rotaļu ar tām ir bijis! Vesels skapis tika atvēlēts bārbiju mājas iekārtošanai. No kartona taisīju mēbeles un šuvu lellēm kleitas, izspēlēju dažādas lomu spēles kā seriālos, nesu bārbijas ārā, cēlu tām dārzā vasaras mājas un peldināju baseinā (bļodā) un, protams, gaidīju katrus svētkus, lai varētu izlūgties jaunu bārbiju vai kaut ko tai paredzētu dāvanā :D Ļoti jaukas atmiņas. Nedomāju, ka dāvanas bērnu samaitā, ja tās tiek dāvinātas īpašos gadījumos un par prieku, nevis lai atpirktos. Un tas ir forši, ka bērns zin, ko grib, jo ja man tagad tā pajautātu, ko gribu dāvanā, es ilgi domātu :)
AtbildētDzēsttik.ļoti.palika.žēl.bērna.tomēr.nesaprotu,kā.bērnam.dzimšanas.dienā.var.nebūt.dāvaniņa....kaut.maza,kaut.paštaisīta.tas.taču.ir.bērns....kāpēc.gan.nesagādāt.to.dāvanas.saņemšanas.prieku?!?!
AtbildētDzēst