ARBŪZPENĀLIS

Flamingo un pūčīšu ēra beigusies, lai dzīvo ARBŪZI!!! 😄 Apģērbā, aksesuāros, skolas lietās un visur citur, arī vēderā, bet šoreiz - ņemot vērā, ka neizbēgami tuvojas skolas laiks - lai top

ARBŪZPENĀLIS!

 

Tam vajadzīgās lietas atrodam "žurkas krājumos": sarkanu, baltu, zaļu un melnu dziju (var būt ārdīta), kleitiņu, kas meitai sen jau par mazu - oderei, kaut kad no kaut kā atārdītu rāvējslēdzi. No  rokdarbu lādes ņemam tamboradatu, šujamo adatu un diegu un kniepadatas. Aiziet!

 1. Uztamborējam apaļu arbūza šķēli.

2. Izšujam arbūzam sēkliņas.

3. Piegriežam oderīti, atšujam tai maliņas un piešujam pie arbūza kreisās puses (loģiski).

4. Pārlokām arbūza apli uz pusēm, piešujam rāvējslēdzi un penāļa brīvos galus aiztamborējam ciet. Vualā!

Tikmēr laimīgais arbūzmeitēns uzdarinājis sev arbūzstīpiņu un ķēries klāt arbūzauskariņu filcēšanai 🍉🍉🍉

* * *

ŠĪS VASARAS "NO VECA - JAUNS"

Nr.1. Kleita = jaunīb'sdienu topiņš + 3 tē[t]krekli. Ideāla šīs vasaras augstajiem grādiem :))

Nr.2. Svārki = blūzīte (kas vienreiz jau tapusi izmantota) + vīra krekls + auduma strēmele, kas omei palika pāri, pielāgojot humpalpalagu savas gultas izmēriem :) 

Nr.3. Tualetes paklājiņš = 4 tēkrekli + 1 pidžambikses + 4 topiņi. Tieši tik daudz drēbju jāsašķērē, lai uztamborētu 70 x 55 cm lielu tepiķīti :) Lielisks veids, kā atbrīvoties no nevajadzīgiem trikotāžas izstrādājumiem :)

* * * * *

Puķes somiņa - atstarotājs

Rīti jau ir pavisam gaiši un arī vakari kļūst aizvien gaišāki. Drīz atstarotāju vairs nevajadzēs. Tāpēc steidzu atrādīt , kamēr tas ir vēl kaut nedaudz aktuāli :))

Bija man mājās elektrodzeltena (zaļa?) dzija.  Šķita - praktiski nepielietojama, bet ārā taču nemetīsi. Kur un kā to izmantot? Vienīgā asociācija  - luksofors. Tā arī radās doma par somiņu tumšajiem ziemas rītiem un vakariem, kas kā luksofors būs pamanāma jau pa gabalu :)

 

1. Somiņas smukā puse (priekšpuse) tamborēta pēc šīs pamācības. Kad sasniegts vēlamais diametrs, pāris rindas notamborēju bez pieaudzēšanas.

2. Otra puse - vienkrāsains aplis. Pēdējās pāris rindas arī bez pieaudzēšanas.

3. Tad abas daļas sašuvu, atstājot vietu, kur iešūt rāvējslēdzi. Sākumā bija plānots iešūt arī oderi, bet darba gaitā sapratu, ka tā nebūs vajadzīga. Jo tamborējums ir pietiekami blīvs, turklāt tā netiks tik inensīvi lietota, ka varētu izdilt, nošmulēties, zaudēt formu, vārdu sakot novalkāties. Tā drīzāk būs aksesuārs ar praktisku pielietojamību :))
4. Puķes centrā iešuvu apaļu atstarotāju.

5. Pēc tam notamborēju un piešuvu pleca "siksnu".
6. Visbeidzot iešuvu rāvējslēdzi.

Rotaļu mikrofons mazai māksliniecei

 Vienu dien Ance man paziņo: "Mammu, man vajag mikrofonu! Es gribu dziedāt!" :) Nopriecājos, vai cik forši, bērns iet manās pēdās - man taču arī bērnībā patika dziedāt ar mikrofonu. Vispopulārākais "mikrofons", protams, bija lecamaukla, bet to es pagaidām saviem bērniem nedodu drošības apsvērumu dēļ (Ancei patīk spēlēties tā, ka mazā māsa ir sunīts vai kāds cits dzīvnieks, un tad apsiet viņai kādu banti vai jostu ap kaklu un vadāt pa māju. Bail iedomāties, ar ko tas varētu beigties sliktākajā scenārijā... tāpēc pagaidām nē) Vēl man ļoti labi noderēja tukša bērnu šampūna "Krja-krja" pudele. Savukārt birste ar garo kātu kalpoja par mikrofonu ar statīvu. Bet vannā ejot (tāpēc ka atklāti šo "mikrofonu" izmantot nedrīkstēju), man bija viskrutākais, vismaz man tā šķita, mikrofons. Atcerieties, kādreiz bija tāds vīriešu odieris "Rīdzinieks" skaistā stikla pudelē? Nu lūk, šī pudele tad arī bija pats labākais mikrofons pasaulē :D Iekrampējos vannas istabā, piepūtu peldriņķi, uzmaucu uz vidukļa (tas bija mans skatuves tērps - balerīnas bruncīši), uz galvas saliku labi daudz vannas putu (frizūra!) Vanna, pats par sevi saprotams, bija skatuves vietā. "Mikrofons" rokās un dziedāju :D :D :D Kad koncerts bija beidzies, mammai par prieku varēju sākt nodarboties ar to, ar ko vannā jānodarbojas :)

Piedāvāju arī Ancei šādas tādas idejas, ko varētu izmantot par mikrofonu no jau esošajām mantām. Nē, viņai nevajag aizstājēju, viņai vajag īstu mikrofonu. -Kur lai es tev rauju īstu mikrofonu? -Tu vari man uztaisīt.

Ja tā padomā - cik tur tā darba? Koka sprungulītis + lielā čupačups iekšiņa (ko gan mēs darītu bez kinderolām un čupačupiem...) + pusstunda ar tamboradatu = mikrofons gatavs un bērns laimīgs. Un mamma priecīga!

Tamborētas ziedu krelles

Uzziedi pavasarī!


Nepieciešams: 50 g melanžētas dzijas, 3 numura tamboradata

1. Zieda vidiņš
Notamborē 10 gaisa cilpiņas, savieno tās aplītī.

2. Ziediņš
Ziedlapiņa: 4 gaisa cilpiņas, 2 garie stabiņi ar 3 apmetumiem, 4 gaisa cilpiņas, kuras ar savienojuma stabiņu pietamborē ziediņa vidiņam, adatu durot tajā pašā vietā, kur tamborējot pēdējo garo stabiņu. Atkārto 5 reizes, izveidojot 5 ziedlapiņas.

3. Lai ziediņi glīti rindotos viens aiz otra, nākamo cilpiņu izvelk tik garu, lai tā pa puķītes aizmuguri pārstieptos pāri vienai ziedlapiņai. Adatu turot starp ziedlapiņām, iztamborē 1 savienojuma stabiņu.

4. Tālāk  notamborē 20 gaisa cilpiņas un sāk veidot nākamo puķīti. Kad saniegts vēlamais virtenes garums, abus galus savieno, diegu nogriež un glīti paslēpj tamborējumā. Ar attālumu starp ziediņiem var variēt - dažus ziediņus tamborēt tuvāk, citus tālāk vienu no otra. Jo garāka būs virtene un jo tuvāk ziediņi cits citam - jo krāšņākas krelles.

5. Lai puķītes nerullētos, tās uz gludināmā dēļa nedaudz apsmidzina ar ūdeni un caur drānu vieglītēm nogludina, tikai tik daudz, lai ziedlapiņas kļūtu gludas. Nekādā gadījumā nepresē!

KRĀSAINAIS KĀPURIŅŠ

Februāra beigās Ances bērnudārzā tika svinēti Meteņi senlatviešu garā - ziemas dzīšana projām, lai atbrīvotu ceļu pavasarim. Šim nolūkam vecākiem tika dots uzdevums: mājās pašu rokām, vēlams ar bērna līdzdalību, izgatavot kādu grabošu, klabošu, pīkstošu, čīkstošu, čaukstošu vai kā citādi skanošu rotaļlietu, ar kuras palīdzību taisīt trobeli un dzīt to ziemu prom līdz nākamam gadiņam.

Tad nu mums vienā vakarā kopīgi darbojoties tapa kāpuriņš jeb tārpiņš.

Sešas kinderolu "iekšiņas" (cik labi tomēr, ka mammai piemīt žurkas niķis visu vākt un krāt, un pie vajadzības krājumos atrast tieši to, kas nepieciešams!), piepildītas ar rīsiem, pupām, griķiem un prosu (kas nu kurai "vēderā" trāpījās), lai skaņa dažāda. Un  pēc tam aptamborētas, izmantojot dažādu krāsu dziju galus, kas palikuši pāri no lielākiem darbiem. Bet acis Kāpuriņš mantojis no viena maza rotaļu peļu bērna, kuram tās bija izkritušas, tāpēc peļu bērns tika pie jaunām. Bet mans žurkas instinkts neļāva vecās actiņas izmest. Un re - labi ka tā!

Ziema aizdzīta, pavasaris sagaidīts, Kāpuriņš saritinājies un sapņo par to, vai kādreiz kļūs par skaistu taureni. Bet mums uz palodzes - vitamīnu audze!

Knupja krellīte

Jau sen kņudēja doma par tamborētu knupja krellīti Bebuliņai. Un nu beidzot ideja sagaidīja savu realizāciju :) Man pašai rezultāts ļoti patīk. Linnai arī. It īpaši tās bumbas, nu tik "garšīgas" :D Kamēr vēl nav zobu, neuztraucos, ka krellīte galvenokārt dzīvojas pa Bebuliņas muti, jo savērta uz neilona diega un tik viegli nenotrūks. Bet, kad parādīsies pirmie baltie asumiņi, tad gan būs jauzmanās. Arī tētis manu darinājumu atzina par glītu esam, bet Ancīte paziņoja, ka arī grib tādas krellītes.

Tamborēta somiņa mazai dāmiņai

Patiesībā jau sākumā bija doma par somu sev. Ņēmu diezgan rupju kokvilnas dziju (man vismaz tā likās), kas tamborējama vismaz ar 3. numura tamboradatu. Nu, katrā ziņā tas nebija galdsedziņu vai apkaklīšu tamborējamais diegs :) Sāku tamborēt pēc šīs shēmas. Kad tamborējums jau tuvojās pusei, sapratu, ka nekas lielāks par kosmētikas somiņu tur nesanāks :( Bet tā kā šis ir mans pirmais mēģinājums tamborēt somu, tad tā uzreiz izārdīt bija žēl, pie tam - ātrāk gribējās redzēt gala rezultātu. Manuprāt, somiņa ir dikti piemīlīga, vai ne? Ja vien tā būtu pāris reizes lielāka... (šīs izmēri ir apm. 22x14 cm)

Pirmās sandalītes manai mazulītei

Tuvojoties manas jaunākās meitiņas 3 mēnešu jubilejai, nolēmu sarūpēt viņai dāvaniņu - tamborētas sandalītes. Izdomāju, apmēram kādas vēlos, sameklēju dziju (ne pārāk smalku, bet tādu, lai tamborējums būtu mīksts, bet tai pat laikā pietiekami stingrs). Ņēmu 3. numura tamboradatu un - aidā! Tā kā modelis ir manis pašas izdomāts, nevis noskatīts tīmeklī, tad iesākumā darbiņu pāris reizes nācās izārdīt, līdz uzķēru īsto stabiņu skaitu un tamborēšanas tehniku. Rezultāts man ļoti patīk. Linnai arī :) Ja arī Tev patīk un gribi tādas uzcakināt, lasi tālāk!