Lapas

2013. gada 11. jūlijs

Brīnišķīga svētdiena Siguldā

Juhūūū!!! Atvaļinājums ir sācies! Priekšā četras garas nedēļas - tikai es un bērni, un vīrs nedēļas nogalēs :))) Šīs droši vien būs četras labākās un skaistākās nedēļas pēdējo 2 gadu laikā, kopš atsāku strādāt pēc Linniņas piedzimšanas. Šo divu gadu laikā ne reizi vien esmu pie sevis nodomājusi - manas laimīgākās dienas ir dienas, kad bērni apslimuši, man nav jādodas uz darbu, bet varu palikt mājās ar savām pelēm. Grēks tā domāt un kur nu vēl runāt, bet diemžēl tā ir. Vismierīgāk un harmoniskāk jūtos, kad esmu ar viņām kopā. Bet, piemēram, pagājušonedēļ, kad viena no viņām bija "izsūtījumā" pie omes Siguldā, bet otra - pie drauga Āraišos, biju visai tramīga. Bija plāns izmēzt māju, pievārēt lielo gludināmās veļas kalnu, pārskatīt un izrevidēt meiteņu drēbju skapi, bet.... neviens no šiem plāna punktiem netika izpildīts. Māja tukša, klusa, vakaros neviens neskrien pretī ar spalgu "Mammmmāā!" Skaitīju dienas līdz piektdienas vakaram, kad atkal satikšu savas palaidnes. Tāpēc turpmākajām četrām nedēļām nekādu plānu nav, atskaitot vienu nedēļas nogali, par kuru varbūt citreiz. Ļausim, tā teikt, "lai upe mūs nes"... :)
Garš sanāca ievads, bet nu par BRĪNUMU, ko piedzīvoju svētdien Siguldā.
Tā kā nebijām Dziesmusvētku dalībnieku vidū, ne arī starp tiem izredzētajiem, kas tika pie koncertu biļetēm, tad brīvdienas nolēmām pavadīt ārpus ļaužu pārpilnās, svelmainās, nogurdinošās Rīgas. Pēc svētdienas brokastīm, štukojot, ko interesantu pasākt kopā ar bērniem, izskatījām gan iespēju izstaigāt Līgatnes dabas takas (bet Linnai būtu par garu), apskatīt strausus Morē (bet nebijām pārliecināti, ka svētdienā mūs pieņems), doties atpūsties pie ezera (bet bērniem apniktu, jo vecāki neļautu bez pārtraukuma tupēt ūdenī)... Galu galā vīrs ierosināja palikt Siguldā, izstaigāt pilsdrupas. Biju pārsteigta!!! Laikam kādu laiku nebijām tur bijuši - daudz kas atjaunots, sakopts, vairākas skatu platformas, soli, galdi, dzeramais ūdens lielā krānā tieši no pazemes. Divi torņi atvērti apskatei, vienā no tiem - seno ieroču izstāde, kur visu var ne tikai aptaustīt, bet arī ņemt rokās, pacilāt, otrā - piecos stāvos skatu laukumi, ierīkots lifts, kas skaisto Siguldas, Turaidas un Krimuldas panorāmu ļauj baudīt arī cilvēkiem ratiņkrēslos un bēbīšu māmiņām. Pret Turaidas pili vērsts tālskatis, ar kuru par 20 santīmiem var izpētīt pili rokas stiepiena attālumā. Biju sajūsmā, kur nu vēl bērni!!! Fotoaparāts, kā par nelaimi, bija palicis Rīgā, tāpēc izmantošu svešas bildes no šejienes:






Izstaigājot pilsdrupas un dodoties prom gar Jauno pili, mūs pārsteidza vēl kāds Brīnums. Izskatījās pēc kāda privāta pasākuma ar dzīvu klasisko mūziku, tēju, vīnu, uzkodām. Bet nekā! Izrādās, tas ir Siguldas koncertzāles BALTAIS FLĪĢELIS rīkots publisks pasākums MUZIKĀLĀS BROKASTIS, kas notiek ik vasaru katru svētdienu un pilnīgi par brīvu! Šajā reizē muzicēja pieci pūšaminstrumentu mūziķi no "Sinfonietta Rīga". Absolūts miers, pilnīga harmonija, skaista mūzika, apgaroti cilvēki kā nu kurš - cits uz deķīša turpat zālīte atlaidies kaifo, māmiņas ar mazuļiem ratiņos un tādiem, kas turpat skraidelē, vecākas kundzes platmalēs piemetušās uz sola koku ēnā, velobraucēji piestājuši un skatās Brīnumā tāpat kā mēs, cits mērķtiecīgi nācis uz šejieni kopā ģimeni, līdzi pleds, tēja termosā, un grozā maizītes... Ārzemju tūristi garām ejot pieklusina skaļās sarunas un fotografē. Tie, kas vēlas netraucēti papļāpāt ar skaistu mūziku fonā, apsēdušies tālāk, lai netraucētu pārējiem baudīt. Ne miņas no Rīgas stresa, Dziesmusvētku kņadas, pat mani bērni, kas tikko vēl drasēja pa pilsdrupām, kļuva mierīgi un sapņaini. Iesaku, ja vien sanāk kādā svētdienas rītā būt Siguldā, noteikti apmeklēt šo pasākumu. Tas nebūs jānožēlo! Paldies koncertzāles vadītājai Inesei Zagorskai! Lai kaut nedaudz ilustrētu, pievienoju A.Linarta bildes no koncertzāles mājaslapas:






Lai mums visiem saules pilna vasara!!!
* * * * *

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana